Muižas reti
izveidojās no jauna. Parasti to rašanās bija saistīta ar kādu senāku apdzīvotu
vietu. Doles muižas zemēs ietilpst tās priekšteces – 14.gadsimta pirmajā pusē
celtās Jaundoles pils vieta pie Lebjavas upītes ietekas Sausajā Daugavā.
Jaundoles pils tika sagrauta poļu-zviedru kara laikā 1627.gadā un šodien no tās
nekas vairs nav saglabājies. Doles muižas centrs laika gaitā paplašinājās,
ietverot vairākas dzīvojamās un saimniecības ēkas. Pēc Latvijas Republikas agrārās
reformas 1920.gadā bijušajās muižas zemēs izveidoja jaunsaimniecības, reformas
gaitā tika sadalīts arī muižas centrs. Mūsdienās bijušo Doles muižas kungu māju
un lielāko daļu no muižas parka apsaimnieko Salaspils novada pašvaldības pakļautībā
esošais Daugavas muzejs.
Doles muiža
veidojusies 1631.gadā, un tās pirmais īpašnieks bija zviedru armijas pulkvedis
Nikolauss Dītrihs Šperreiters (Sperreuter). No Doles muižas pirmsākumiem ir
saglabājusies pārvaldnieka māja – askētiska divstāvu mūra ēka ar stāvu kārniņu
jumtu (tagad privātīpašums). Iespējams, ka šī ēka sākotnēji kalpojusi par muižas
īpašnieka dzīvojamo namu jeb kungu māju.
Laika gaitā Doles muižas īpašnieki vairākkārt mainījās, vienlaikus
paplašinoties muižas centra teritorijai, kurā ietilpa arvien jaunas saimniecības
ēkas un vairākas kalpu dzīvojamās mājas. Kopš 18.gadsimta beigām Doles muiža
piederēja ievērojamai vācbaltiešu aristokrātu fon Lēvisu of Menāru (von Löwis
of Menar) dzimtai. Šīs dzimtas pārstāvja barona Karla Fingala fon Lēvisa of Menāra
laikā 1898.gadā celta jaunā Doles muižas kungu māja, kas ir viena no jaunākajām
šāda tipa celtnēm Latvijā.
Doles muižu neskāra 1905.gada piļu dedzināšanas posts, arī I un II pasaules
karu ēka pārcieta ar minimāliem zaudējumiem. Pēc agrārās reformas 1920. gadā
Doles muižas kungu mājā ierīkoja pamatskolu. Padomju okupācijas laikā šeit no
1954.gada atradās zvejnieku kolhoza klubs. Kad pēc celtnes kapitālā remonta
šeit 1977.gadā atklāja tagadējo Daugavas muzeju, no kungu mājas vēsturiskā
interjera tikpat kā nekas nebija saglabājies, izņemot autentiskās koka kāpnes
uz otro stāvu un metāla vītņu kāpnes ēkas tornī.
Doles muižas parka vidū
atrodas bijušo muižas īpašnieku Lēvisu of Menāru dzimtas piemiņas akmens -
granīta obelisks, uzstādīts 1881. gadā.Uz obeliska visām četrām pusēm - veltījuma uzraksti vācu valodā.
Tulkojums:
Ziemeļi
Cēlākās dzīvesbiedres
Katr. fon Löwis dzim. fon Stakelberg
svētai piemiņai
dzim. 29. aug. 1814., laulājusies 9. sept. 1832.,
mir. Ķeipenē 24. apr. 1878.
Mūžīgā piemiņā
A.L.
Austrumi
Augsti godātajiem vecākiem
Moricam fon Löwis u.k. Obrist
dzim. Dolē 9. apr., miris Pantenē 10. jūl. 1812.,
Gerdr. Fon Löwis, fon Krüdner
dzim. 24. maijā 1874.
mirusi Ķeipenē 11. janv. 1859.
Neaizmirstamai māsai Martai fon Löwis
dzim. 20. dec. 1804., mirusi Ķeipenē 27. nov. 1875.
Dienvidi
Senča, tēva Pētera Grāfa de Lasy,
ģen. Feldmaršala, Vidzemes ģen. Gubernatora,
uzvarētāja pie Vilmanstrandes 1743.,
Dancigas 1734., Azovas 1736.,
Krimas 1737. iekarotāja piemiņai
dzimis 30. okt. 1678., miris 30. apr. 1754.
Doli ieguvis 1743.
Pateicībā priekštečiem
Sekošanai pēctečiem 1881.
Rietumi
Jakobs grāfs Zīverss, slepenpadomnieks,
sūtnis, ģen. Gubernators etc.
Vidzemes dižciltīgākais dēls
dzim. 19. maijā 1734., miris 19. jūl. 1808.
Sencim tēvam dziļā cieņā
Katr. fon Löwis dzim. Stakelberg
A.Löwis Ķeipenē un Dolē 1877.
Adrese: Salaspils novads, Salaspils pagasts, Doles sala
