Līgatnes papīrfabrikas īpašnieka Kārļa Kibera māja

                                                (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)


1814. gada 13. novembrī Rīgas tirgotāji Justus Štorhs un Kārlis Kibers saņēma rentē Patmales muižas dzirnavas un zemes gabalu pie Līgatnes upītes, un nosauca to par Konradsrue (Conradsruhe). Gada laikā dzirnavas tika pārbūvētas, lai ražotu papīru. Dzirnavās sāka strādāt papīra ražošanas meistars un 15 strādnieki, kuri 1815. gadā saražoja pirmos 1050 pudus papīra.
Blakus fabrikai atradās tās īpašnieka Kārļa Kibera dzīvojamā māja. 1823. gada 27. decembrī viņš mirst un uzņēmumu turpina vadīt viņa atraitne Margareta Jakobīne Kibere ar saviem trim dēliem.

Adrese: Līgatnes novads, Līgatnes pagasts, Parka iela 1

Mežmuiža Limbažu Ozolainē

                                             (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                    (Fotografēts 2016.gadā, V.S. foto)



Ap Mežmuižu izveidojies bijušās padomju saimniecības “Limbaži” centrālais ciemats Ozolaine.

Ilgāku laiku ēka stāvējusi tukša un bijusi iecienīta vieta vietējiem bomžiem un pļēguriem. Nu tā ir nopirkta un jaunais īpašnieks Andris Djačenko nodarbojas ar ēkas attīrīšanas darbiem, jo pamestības gados izveidojies pamatīgs “kultūrslānis”.  Īpašniekam arī ir jau skaidras vīzijas par to, ko vēlas šeit redzēt. Ēkas 1. stāva kreisajā spārnā Andris jau redz restorānu - ne tik smalku, ka vajadzētu nākt uzvalkos un, atverot durvis, sev jautāt - vai man pietiks naudas, lai šeit atrastos... Nē, gana demokrātisku, bet ar savu odziņu. Savukārt ēkas otrā pusē tiks saglabāta zāle ar skatuvi - koncertiem, teātriem, ballītēm. Arī viņš jau saklausījies vietējo stāstiņus, kādas labas balles savulaik notikušas Ozolainē. Otrajā un, iespējams, ka arī paplašinātā mansarda stāvā plānots veidot viesnīcu cilvēkiem 50. Šogad jau bijis padomā strādāt mansardā un nomainīt jumtu, bet diemžēl viss nenotiek tik ātri. Vēl izbūvējama infrastruktūra, jāatgūst elektrības pieslēgums. Tas viss ir izdarāms. Ar pacietību un, protams, arī naudu, secina Andris. Viņš neslēpj, ka savu ideju īstenošanai vēlas piesaistīt Eiropas finanses. Pāris programmu šim nolūkam jau noskatītas.
Vēl gana pieklājīgi saglabājusies klētiņa. Tas, pateicoties arī tam, ka savulaik aizmūrēti logi. Kūts gan nav atjaunojama. Bet īpašniekam ir doma, ko varētu iesākt ar pagrabiem. (informācija no laikraksta “Auseklis”)

Adrese: Limbažu novads, Limbažu pagasts, Ozolaine, Viļķenes iela 8

Kalnciema - Klīves baznīca

                                                    (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

                                            (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1854.gada 12.jūnijā ielika Kalnciema baznīcas pamatakmeni, bet pēc gada 1855.gada 23.jūnijā – baznīcu iesvētīja. Baznīcā, kas celta pēc arhitekta Emīla Jūliusa Štrausa būvprojekta ir 225 sēdvietas, bet svētku dienās un īpašos gadījumos tā var uzņemt ap 800 cilvēku. Īpaši vērtīgas ir baznīcas ērģeles, kuras 1934.gadā izgatavojis izcilais latviešu ērģeļmeistars Andrejs Sūnākslis. Šīs ērģeles aizvien gaida restaurāciju un ir viens no skanīgākajiem starpkaru Latvijas laikā būvētajiem lauku baznīcu instrumentiem. Aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados tās bija iecienījis komponists un pedagogs Jēkabs Mediņš, kurš bieži uzstājies svētku dievkalpojumos. Diemžēl atjaunotās Latvijas valsts laikā Kalnciema – Klīves baznīcai nav izdevies piesaistīt līdzekļus. Agrāk caurā jumta dēļ bojājušies spāru gali, un ja vēl kolhoza laikā 1989. gadā valgundnieks galdnieks Kārlis Rimša ar metāla stiegrām nebūtu nostiprinājis griestus, tie būtu iebrukuši. Resursu baznīcas sakopšanai pietrūkst. Būtu jāraksta projekti, jāpiesaista līdzekļi. Kalnciema – Klīves baznīca varētu apvienoties ar Jelgavas Sv.Annas baznīcu. Taču šajā jautājumā draudzē vienprātības nav.

Pie Klīves baznīcas plaši karavīru apbedījumi. Visu citu starpā ir kāds piemineklis Jānim Pekkam, uz kura ir pagarš un nu vairs nesalasāms teksts. Tā atšifrējumu atradu Alfrēda Stinkuļa 1987.gadā Stokholmā izdotajā grāmatā “Īkšķojot pa Latviju”. Teksts ir sekojošs: "3ā Kurzemes latviešu strēlnieku pulka štāba kapteinis Jānis Pekka.
Ziemas svētku un Nāves salas kauju dalībnieks, Sv. Staņislava un Sv.Annas kaujas ordeņu kavalieris. Dzimis 1888.gadā.  1919. g. 17.04. kritis no slepkavu — laupītāju rokām. Slepkavas pirms sava asins darba upuri izģērba kailu, nolaupīja viņa apģērbu un pēc asins darba, nošaujot savu upuri no muguras ar 12 lodēm, vēl centās savam upurim atņemt viņa pēdējo mantu — viņa karavīra godu. Lieta tika izmeklēta no Zemgales apgabaltiesas prokurora 1923. g., kurš atzina, ka notikusi slepkavība, konstatēja ari visus slepkavu vārdus".

Adrese: Jelgavas novads, Kalnciema pagasts, Klīves