(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
1854.gada 12.jūnijā ielika Kalnciema baznīcas
pamatakmeni, bet pēc gada 1855.gada 23.jūnijā – baznīcu iesvētīja. Baznīcā, kas
celta pēc arhitekta Emīla Jūliusa Štrausa būvprojekta ir 225 sēdvietas,
bet svētku dienās un īpašos gadījumos tā var uzņemt ap 800 cilvēku. Īpaši
vērtīgas ir baznīcas ērģeles, kuras 1934.gadā izgatavojis izcilais latviešu
ērģeļmeistars Andrejs Sūnākslis. Šīs ērģeles aizvien gaida restaurāciju un ir
viens no skanīgākajiem starpkaru Latvijas laikā būvētajiem lauku baznīcu
instrumentiem. Aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados tās bija iecienījis
komponists un pedagogs Jēkabs Mediņš, kurš bieži uzstājies svētku
dievkalpojumos. Diemžēl atjaunotās Latvijas valsts laikā Kalnciema – Klīves
baznīcai nav izdevies piesaistīt līdzekļus. Agrāk caurā jumta dēļ bojājušies
spāru gali, un ja vēl kolhoza laikā 1989. gadā valgundnieks galdnieks Kārlis
Rimša ar metāla stiegrām nebūtu nostiprinājis griestus, tie būtu iebrukuši.
Resursu baznīcas sakopšanai pietrūkst. Būtu jāraksta projekti, jāpiesaista
līdzekļi. Kalnciema – Klīves baznīca varētu apvienoties ar Jelgavas Sv.Annas
baznīcu. Taču šajā jautājumā draudzē vienprātības nav.
Ziemas svētku un Nāves salas kauju dalībnieks, Sv. Staņislava un Sv.Annas kaujas ordeņu kavalieris. Dzimis 1888.gadā. 1919. g. 17.04. kritis no slepkavu — laupītāju rokām. Slepkavas pirms sava asins darba upuri izģērba kailu, nolaupīja viņa apģērbu un pēc asins darba, nošaujot savu upuri no muguras ar 12 lodēm, vēl centās savam upurim atņemt viņa pēdējo mantu — viņa karavīra godu. Lieta tika izmeklēta no Zemgales apgabaltiesas prokurora 1923. g., kurš atzina, ka notikusi slepkavība, konstatēja ari visus slepkavu vārdus".
