Rāda ziņas ar etiķeti Kalnciema - Klīves baznīca. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Kalnciema - Klīves baznīca. Rādīt visas ziņas

03.01.16

Kalnciema - Klīves baznīca

                                                    (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)


 

                                            (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1854.gada 12.jūnijā ielika Kalnciema baznīcas pamatakmeni, bet pēc gada 1855.gada 23.jūnijā – baznīcu iesvētīja. Baznīcā, kas celta pēc arhitekta Emīla Jūliusa Štrausa būvprojekta ir 225 sēdvietas, bet svētku dienās un īpašos gadījumos tā var uzņemt ap 800 cilvēku. Īpaši vērtīgas ir baznīcas ērģeles, kuras 1934.gadā izgatavojis izcilais latviešu ērģeļmeistars Andrejs Sūnākslis. Šīs ērģeles aizvien gaida restaurāciju un ir viens no skanīgākajiem starpkaru Latvijas laikā būvētajiem lauku baznīcu instrumentiem. Aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados tās bija iecienījis komponists un pedagogs Jēkabs Mediņš, kurš bieži uzstājies svētku dievkalpojumos. Diemžēl atjaunotās Latvijas valsts laikā Kalnciema – Klīves baznīcai nav izdevies piesaistīt līdzekļus. Agrāk caurā jumta dēļ bojājušies spāru gali, un ja vēl kolhoza laikā 1989. gadā valgundnieks galdnieks Kārlis Rimša ar metāla stiegrām nebūtu nostiprinājis griestus, tie būtu iebrukuši. Resursu baznīcas sakopšanai pietrūkst. Būtu jāraksta projekti, jāpiesaista līdzekļi. Kalnciema – Klīves baznīca varētu apvienoties ar Jelgavas Sv.Annas baznīcu. Taču šajā jautājumā draudzē vienprātības nav.

Pie Klīves baznīcas plaši karavīru apbedījumi. Visu citu starpā ir kāds piemineklis Jānim Pekkam, uz kura ir pagarš un nu vairs nesalasāms teksts. Tā atšifrējumu atradu Alfrēda Stinkuļa 1987.gadā Stokholmā izdotajā grāmatā “Īkšķojot pa Latviju”. Teksts ir sekojošs: "3ā Kurzemes latviešu strēlnieku pulka štāba kapteinis Jānis Pekka.
Ziemas svētku un Nāves salas kauju dalībnieks, Sv. Staņislava un Sv.Annas kaujas ordeņu kavalieris. Dzimis 1888.gadā.  1919. g. 17.04. kritis no slepkavu — laupītāju rokām. Slepkavas pirms sava asins darba upuri izģērba kailu, nolaupīja viņa apģērbu un pēc asins darba, nošaujot savu upuri no muguras ar 12 lodēm, vēl centās savam upurim atņemt viņa pēdējo mantu — viņa karavīra godu. Lieta tika izmeklēta no Zemgales apgabaltiesas prokurora 1923. g., kurš atzina, ka notikusi slepkavība, konstatēja ari visus slepkavu vārdus".
Adrese: Jelgavas novads, Kalnciema pagasts, Klīves