Mālpils muiža (Lemburg)

                                            (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                  (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto) 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

18.gadsimta otrajā pusē Vittes muižas īpašnieks landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube savieno Vittes muižu ar Mālpils muižu, un no tā laika tās paliek apvienotas. Ar viņa pārvaldīšanas laiku sākas muižas centra apbūve. Mālpils muižas kungu māja celta 1760.gadā. Šīs ēkas cēlājam baronam Taubem parkā uzstādīts piemiņas obelisks. 1905.gadā muižu nodedzina un toreizējais muižas barons Aleksandrs fon Grote atjaunoja ēku pēc Vilhelma Ludviga Bokslafa projekta neoklasicisma stilā ar barokāliem elementiem. Tādu mēs to redzam arī šodien. Muiža līdz par 1920.gada muižu atsavināšanai atradās Grotu dzimtas īpašumā. 1920.gada muižā bija izmitināta Mālpils sešklasīgā pamatskola, bet 1929.gadā „Kungu māja" tika nodota Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai. Īpašums ieguva jaunu nosaukumu „Lāčplēši". Biedrība tomēr nespēja uzturēt tādu ēku, tādēļ to 1935.gadā par 20000 latiem pārdeva mālpilietim Teodoram Kerselim. 1940.gadā muižu nacionalizēja. 1949.gadā muižas ēkā uz mājturības tehnikuma bāzes tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums (līdz 1965.gadam), vēlāk te tika izvietota sovhoza administrācija (1965.-1981.). No 1966.gada līdz 2002.gadam muižā atradās Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. 1992.gadā muiža tika atdota Teodora Kerseļa mantiniekam Andrim Kerselim.
2003.gada janvārī kungu māju iegādājas Aldis Plaudis. Pēc īpašuma iegādes sākās tehnisko projektu izstrāde visām muižas kompleksā ietilpstošajām ēkām - kungu mājai, dārza mājai, stallim - vāgūzim, klēts mājai. Tagad tas ir restaurēts un atguvis savu krāšņumu. 2008.gadā kungu namā ierīkota luksuss klases viesnīca.

Aiz kungu nama atrodas 22ha plašs ainavu parks, kurā atrodas vairāki dīķi. Sākotnēji parka teritorija bijusi mazāka par esošo un parks apjozts ar laukakmeņu mūri, kura atliekas vēl šodien pamanāmas. Parkā aug ap 150 gadu veci koki (ozoli, liepas, oši u.c.).

Muižas pilī var apskatīt atjaunotus vecos kamīnus un podiņu krāsnis, tumšos ozolkoka paneļu griestus, atjaunotu svinību zāļu zvaigžņu parketu, ozolkoka kāpnes. Muižas interjers papildināts ar antīkām klasicisma un bīdermeijera stila mēbelēm: kumodēm, krēsliem, dīvāniem un spoguļiem, latviešu vecmeistaru gleznām, vēsturisku klavesīnu, svečturiem un citām vērtīgām greznumlietām.

Adrese: Mālpils, Pils iela 6

 

Nurmižu muiža (Nurmis)

                                        (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                               (2020.gada foto)

                                                                              (Muižas pils senāk)                                            

Nurmižu muiža atrodas Siguldas novadā starp Siguldu un Līgatni. Tā celta 1795. gadā, lai aizvietu novecojušo koka mitekli, kas sen vairs neatbilda muižnieku prasībām. Nurmižu muiža piederēja Duntenu dzimtai. Dunteniem piederēja arī Sējas, Grāves un Dūjas muiža, kā arī īpašumi Igaunijā. Tā bija viena no 18. gadsimta modernākajām Vidzemes celtnēm. Centrālā būve, kas caur zemiem pusloka korpusiem savienoti ar nelieliem divstāvu paviljoniem aizgūti no romiešu villu paraugiem. Sākumā dzīvošanai piemērota bija tikai muižas centrālā daļa, bet dzīvojamo telpu trūkums spieda arī sānu korpusus pielāgot dzīvošanai.
Nurmižu muižas jaunie staļļi ir viena no senākajām Latvijas ampīra celtnēm. Muižā tika uzcelta arī oranžērija (skaista klasicisma celtne), kuras celtniecībā izmantots dabīgais šūnakmens. Georgs Veinfolds fon Duntens mira 1845. gadā. Muižu mantoja viņa brāļadēls Vilhelms Duntens. Par muižas pēdējo īpašnieku kļuva Reinhards fon Dālvigs, kas 1901. gadā saņēma Krievijas senāta atļauju pievienot savam uzvārdam fon Duntenu uzvārdu un titulu.
20. gadsimta 20-to gadu sākumā muižā tika ierīkota lauksaimniecības skola. Tas paglāba muižu no iznīcības. Kungu māja tika atjaunota, tika uzlikts jauns kārniņu jumts. Oranžērija tika pārtaisīta par putnu un cūku paraugkūti. Muiža tika nopostīta 1944. gadā kara darbības rezultātā. Pēc tam no muižas gandrīz nekas nav saglabājies. Oranžērija ir pārbūvēta un nolaista. No muižas ēkas pāri palicis ir tikai kreisais korpuss, kas atrodas uz sabrukšanas robežas. Upītes krastā redzams arī brūzis un kādreiz skaistie, bet tagad postītie un pārbūvētie staļļi. 

Adrese: Siguldas novads, Siguldas pagasts, Nurmiži

Mālpils viduslaiku pils (Schloß Lemburg)

                                        (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Mālpils ordeņa pils bija uzcelta no laukakmeņiem Mergupes labajā stāvkrastā. Pils austrumu pusē ir 13 metrus augsta nogāze, mazāk aizsargātajā ziemeļu pusē bija izrakts piecus metrus plats aizsarggrāvis. Ziemeļrietumu stūrī atradās sargtornis, kas sargāja ziemeļu puses ieeju pilī. Pils pamati aizņēma 95х47,5 metrus lielu laukumu, kas bija pārdalīts ar šķērssienu. Vienā pusē atradās dzīvojamā ēka.
Līdz mūsdienām saglabājušās vienīgi atsevišķi pils mūra fragmenti uzkalnā, uz kura tagad atrodas ciema estrāde un netālu no baznīcas.

Adrese: Mālpils novads, Mālpils