Liepas muiža (Lindenhoff)

                                            (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                     (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1624. gadā, kad Vidzemi  iekaroja Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs, viņš Cēsu apkaimes zemes piešķīra savam galvenajam padomniekam - kancleram Akselam. Liepas muiža tika dibināta 1672. gadā uz Gravānu, Spruku, Liepas, Ozola un Ūsiņu māju zemēm, un daļēji uz Jurlana (Jullas) māju teritorijas. Savu nosaukumu muiža ieguva no Liepas ciema, kura celtnes tika nojauktas.
Pirmais muižnieks Liepas muižā bija G. Erlihs.
Jau 1685. gadā šeit darbojās viena no latviešu skolām, kuru dibināja mācītājs un Bībeles  tulkotājs latviešu valodā Ernsts Gliks (1652. – 1705.). Arī Igaunijas kultūras vēsturē muižai bija īpaša loma. 1686. gada augustā un septembrī sešu nedēļu garumā šeit norisinājās konference, kurā piedalījās 12 mācītāji no Rēveles (Tallinas), Tērbatas (Tartu) un Sāremā, kuri sprieda par Bībeles tulkošanu igauņu valodā.

1700. gadā, sākoties Ziemeļu karam, Zviedrijas valdība ieķīlāja Liepas muižu Rīgas rātes  loceklim Hansam Berensam. Viņa mantinieki pārvaldīja muižu līdz 1725.gadam. 1741.gadā Krievijas ķeizariene Anna uzdāvināja Liepas muižu ģenerālim feldmaršalam Pēterim. Pēteris Lasī steidzami pārdeva muižu slepenpadomniekam I. K. Kampenhauzenam, kurš ar sievas brāli – faktisko legācijas padomnieku Didriku fon Cimmermanu apmainījās ar Liepas muižu, pretī saņemot Lēdurgas muižu. Pēc D. Cimmermana nāves par Liepas muižas īpašnieku atkal kļuva barons Kampenhauzens, iegūstot to kā mantojumu.
 
1750. gadā apmaiņas rezultātā par muižas īpašnieku kļuva ģenerālmajors Everts Gustavs Boijē. 1758. gadā barona Boijē atraitne (dzimusi grāfiene Lasī) pārdeva muižu pulkvedim Adriānam Baltazaram fon Hāgenmeisteram. Vēlāk Liepas muižu mantoja viņa dēls – poļu virsleitnants un Prūsijas kambarkungs Nikolajs fon Hāgenmeisters.

1783. gadā pēc senāta pavēles Nikolajs Hāgenmeisters bija spiests atdod muižu barona Boijē atraitnes Ģertrūdes dēlam  baronam Pirsam Boijē. Kopš tā laika Liepas muižu daudzus gadus pārvaldīja šī ģimene. Pēc Pirsa nāves muižu pārvaldīja Ģertrūde Boijē. Šajos gados pie Ģertrūdes ciemos pulcējās "Prophetenclubb" biedri ("Praviešu klubs"). Tā bija brīvību mīlošu intelektuāļu grupa, kurā darbojās pārsvarā jauni vācieši: Rīgas teātra aktieri, topošie mājskolotāji un ierēdņi. 1824. gadā no Ģertrūdes Boijē mantinieka Hieronima muižu ieguva Pēteris Panders. Spriežot pēc dažām ēkām, kuras saglabājušās no 1840.- 1842. gada, var spriest par muižas labo stāvokli šajā laikā. Vēlāk muižu izpirka barons fon Šrēders, tad ieķīlāja to, un 1874. gadā muižu izpirka bijušais gvardes leitnants Augusts fon Panders.  Pēc Augusta fon Pandera nāves 1875. gadā īpašums nonāca kopīgā pārvaldē viņa nepilngadīgajiem bērniem, kuri gadu vēlāk to pārdeva Otto fon Fegezakam. Pēc sešiem gadiem muiža tika pārdota baronesei Šarlotei fon Vulfai (dzimusi fon Reiterna). Kopš tā laika, līdz Pirmajam pasaules karam, muiža piederēja fon Reiternu ģimenei.
Pirmā pasaules kara laikā muižā darbojās skola bēgļu bērniem, bet 1919. gadā skolas ēka tika stipri izpostīta, kad uzbruka bermontiešu. Skola tika pārcelta uz muižas kungu māju, kur tā darbojās līdz 1970. gadam. Šī galvenā ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām, taču ir ļoti sliktā stāvoklī.

Šobrīd ir izveidota biedrība “Liepas muiža”, kuras misija ir Liepas muižas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības atdzīvināšana un saglabāšana ciešā starptautiskā sadarbībā, kā arī multikulturālo projektu realizācija kultūras, mākslas un rekreācijas jomā. Biedrības uzdevumi:

1.Rekonstrukcijas un restaurācijas pasākumu kompleksa veikšana

• Vēsturiskās muižas struktūras atjaunošana
• Muižas ēku rekonstrukcija un restaurācija
• Ekspozīciju un izstāžu laukumu iekārtošana

 2. Vides labiekārtošanas pasākumu veikšana

• Drenāžas darbi un dīķu kaskādes atjaunošana
• Liepas parka teritorijas attīrīšana un atjaunošana
• Antropogēno atkritumu, veco un iznīcināto celtņu novākšana
• Maršruta tīkla radīšana pastaigām parkā
• Lapeņu, pergolu, mākslas objektu būvniecība muižas teritorijā
• Dārza saimniecības atjaunošana

    3. “Mākslas, kultūras un mākslas terapijas izglītības centra” izveidošana  “Liepas muižas attīstības biedrības” ietvaros.

Es personīgi Liepas muižu esmu apmeklējusi 2 reizes. Pirmo reizi 2015.gadā, kad tur cilvēkus nesastapu. Otrā reize bija 2017.gada jūnijs un biju ļoti nepatīkami pārsteigta – kas notiek mūsu Latvijā? Reizē ar mums atbrauca kāda meitene ar dokumentiem un viņu sagaidīja kāds krieviski runājošs vīrietis, kurš tā arī pateica – “po russki govoriķ”. Pēc tam viņs pievērsās man, krieviski vaicādams, vai var kaut kā palīdzēt. Teicu, ka nē, jo atbraucu tikai paskatīties un pie viena apvaicājos, kas viņš ir. Atbilde bija – “ģirektor”. Kas tas par direktoru, kurš neprot ar apmeklētājiem sarunāties latviski? Ziniet, negribas tur vēl kādreiz braukt.

 

 
Adrese: Priekuļu novads, Liepas pagasts, Liepa, Liepasmuiža

Kaucmindes muiža (Kauzmünde)

                                                (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                       (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)
 

                                             (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                       (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)

                                             (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                         (Foto no 2023.gada jūlija "Zemgales ziņām", kur tiek pavēstīts, ka muižai atkal jauns pārpircējs)

 

                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)


Pašreizējā muiža veidojusies pakāpeniski apvienojoties vairākiem zemes īpašumiem. Pēc tradīcijas Kaucmindes pirmsākumi tiek saistīti ar 1469. gadu, kad ordeņa mestrs Johans fon Mangdens-Osthofs izlēņojis Andreasam Ksaveram zemes gabalu, kas atrodas pašreizējās muižas zemēs. 1527. gadā mestrs Volters fon Pletenbergs izlēņoja vēlākās Kauces muižas zemes gabalu, kas saukts Ibittenland, Tomasam Benekenam. 17. gs. Kaucminde pievienota Īslīcei un līdz 18. gs. beigām šiem īpašumiem pievienoja Ezeres, Dzirkalnes un Jauno muižu. 18. gadsimta beigās Kaucminde kļuva par galveno muižu. No 16. gadsimta sākuma līdz 1753. gadam Kaucmindes un pārējo muižu īpašnieki bija fon Šultes dzimta. 1753. gadā Īslīci un Kaucmindi nopirka E. J. fon Šepings. 18. gadsimta vidū viņa meita apprecējās ar Krievijas armijas majoru baronu Pēteri fon der Pālenu un līdz 1920. gadam agrārreformai muiža bija fon Pālena dzimtas īpašums. Pils kopā ar stalli un klēti būvēta ap 1780. gadu agrīnā klasicisma stilā, domājams, pēc arhitekta S. Jensena projekta. Laidars un kalpotāju ēkas uzbūvētas kompleksa vienā malā pie ceļa. Pili ar apkārtējām ēkām vienotā pusloka būvapjomā apvienoja 1909.-1912. gadā pēc L. Reinīra projekta, uzbūvējot caurbrauktuves starp ēkām. 20. gadsimta 20.-30. gados pilī izvietota mājturības skola. Saglabājusies sākotnējā interjeru apdare - sienu paneļi, durvis, griestu dzegas. Pie pils ir divi dārzi: viens regulārais dārzs, ko veidojis dārznieks K. Savickis 1780.gados, bet otrs ir ainavu parks, kas veidots laika posmā no 19. gs. sākuma līdz 19. gs. vidum un aptver Kauces upītes gravu.

Šobrīd tādu popularitāti ieguvusī muiža ir uz sabrukšanas robežas. Nevienu vairs nerūp šīs Zemgales pērles liktenis.

No 2014.gada intervijas ar Imantu Lancmani par Kaucmindes pili: “Tā sabruka manā acu priekšā. Es atceros, kad savulaik tur fotografēju, viss bija nevainojami. Un tad izgāja ārā skola, uzbūvēja jaunu ēku, un tad jau pēc kādiem gadiem vairs nebija siju starp pirmo un otru stāvu. Droši vien kādi cilvēki bija izzāģējuši. Tad sāka līt iekšā un viss sāka brukt, un tagad parka pusē kolonnu portiks ir apgāzies, tā nemaz vairs nav. Tā ir gandrīz neglābjama. Interesanti, ka grāfs Pālens bija atbraucis un vienu brīdi gribēja to atjaunot – viņš ir Fiat dibinātāja Anjelli znots. Variet iedomāties, ka nauda viņam bija. Tur iemesls bija atkal cits, bet ļoti tipisks – viņš teica, ka vide ir sabojāta. Pils aleja, kas pa simetrisku asi ved tieši uz pili, padomju laikā tika apbūvēta ar trīsstāvu silikāta ķieģeļu mājām, un tur stāv arī tā briesmīgā jaunā skolas ēka. Proti, muiža ir tāda, ka tai nav iespējams piekļūt, neredzot visu to nejaucību, un tas ir izšķirošais.

 

Atmiņas par Kaucmindes mājturības skolu: http://www.sievietespasaule.lv/personibas/intervijas/aina_klavina_kaucmindes_skola/
2016.gadā ir parādījusies jauna cerība Kaucmindes pilij, jo tai nomainījušies īpašnieki un sākta tās iekonservēšana, lai pēc apmēram 5 gadiem tā būtu atjaunota: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/laika-zoba-skartajai-kaucmindes-muizai-paradas-ceribas-uz-jaunu-sakumu.a178200/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=like_button

Ir bijuši vairāki mēģinājumi pili sakopt, sakārtot un atjaunot, tomēr pagaidām tas nav izdevies. Par vērienīgiem plāniem šeit pirms dažiem gadiem paziņoja arī ekspremjers Māris Gailis, kas bija mantojis daļu muižas. Apsvērti arī dažādi plāni izveidot te viesnīcu, kā viens no variantiem minēta arī starptautiska kultūras centra izveide ar koncertzāli, dažādām muzeja ekspozīciju un semināru nodarbību telpām. Ņemot vērā objekta atrašanos pie ūdens krātuvēm, domāts arī par iespēju izveidot SPA centru, rehabilitācijas centru vai pansionātu. Pirms dažiem gadiem muiža par ceturtdaļmiljonu eiro tika izlikta pārdošanā. Pašlaik Kaucminde ir juridisko pakalpojumu sniedzēju uzņēmuma ''Cvir'' īpašums. Šo īpašnieku veikums ir portika jeb ieejas daļas nostiprināšana un mēģinājumi labot jumtu. (www.delfi.lv , 2018)

Adrese: Rundāles novads, Rundāles pagasts, Saulaine