1624. gadā, kad
Vidzemi iekaroja Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs, viņš Cēsu apkaimes
zemes piešķīra savam galvenajam padomniekam - kancleram Akselam. Liepas muiža tika dibināta 1672. gadā uz Gravānu, Spruku,
Liepas, Ozola un Ūsiņu māju zemēm, un daļēji uz Jurlana (Jullas) māju
teritorijas. Savu nosaukumu muiža ieguva no Liepas ciema, kura celtnes tika
nojauktas.
Pirmais muižnieks Liepas muižā bija G. Erlihs.
Jau 1685. gadā šeit darbojās viena no latviešu skolām, kuru dibināja mācītājs un Bībeles tulkotājs latviešu valodā Ernsts Gliks (1652. – 1705.). Arī Igaunijas kultūras vēsturē muižai bija īpaša loma. 1686. gada augustā un septembrī sešu nedēļu garumā šeit norisinājās konference, kurā piedalījās 12 mācītāji no Rēveles (Tallinas), Tērbatas (Tartu) un Sāremā, kuri sprieda par Bībeles tulkošanu igauņu valodā.
1700. gadā, sākoties Ziemeļu karam, Zviedrijas valdība ieķīlāja Liepas muižu Rīgas rātes loceklim Hansam Berensam. Viņa mantinieki pārvaldīja muižu līdz 1725.gadam. 1741.gadā Krievijas ķeizariene Anna uzdāvināja Liepas muižu ģenerālim feldmaršalam Pēterim. Pēteris Lasī steidzami pārdeva muižu slepenpadomniekam I. K. Kampenhauzenam, kurš ar sievas brāli – faktisko legācijas padomnieku Didriku fon Cimmermanu apmainījās ar Liepas muižu, pretī saņemot Lēdurgas muižu. Pēc D. Cimmermana nāves par Liepas muižas īpašnieku atkal kļuva barons Kampenhauzens, iegūstot to kā mantojumu.
1750. gadā apmaiņas rezultātā par muižas īpašnieku kļuva ģenerālmajors Everts Gustavs Boijē. 1758. gadā barona Boijē atraitne (dzimusi grāfiene Lasī) pārdeva muižu pulkvedim Adriānam Baltazaram fon Hāgenmeisteram. Vēlāk Liepas muižu mantoja viņa dēls – poļu virsleitnants un Prūsijas kambarkungs Nikolajs fon Hāgenmeisters.
Pirmais muižnieks Liepas muižā bija G. Erlihs.
Jau 1685. gadā šeit darbojās viena no latviešu skolām, kuru dibināja mācītājs un Bībeles tulkotājs latviešu valodā Ernsts Gliks (1652. – 1705.). Arī Igaunijas kultūras vēsturē muižai bija īpaša loma. 1686. gada augustā un septembrī sešu nedēļu garumā šeit norisinājās konference, kurā piedalījās 12 mācītāji no Rēveles (Tallinas), Tērbatas (Tartu) un Sāremā, kuri sprieda par Bībeles tulkošanu igauņu valodā.
1700. gadā, sākoties Ziemeļu karam, Zviedrijas valdība ieķīlāja Liepas muižu Rīgas rātes loceklim Hansam Berensam. Viņa mantinieki pārvaldīja muižu līdz 1725.gadam. 1741.gadā Krievijas ķeizariene Anna uzdāvināja Liepas muižu ģenerālim feldmaršalam Pēterim. Pēteris Lasī steidzami pārdeva muižu slepenpadomniekam I. K. Kampenhauzenam, kurš ar sievas brāli – faktisko legācijas padomnieku Didriku fon Cimmermanu apmainījās ar Liepas muižu, pretī saņemot Lēdurgas muižu. Pēc D. Cimmermana nāves par Liepas muižas īpašnieku atkal kļuva barons Kampenhauzens, iegūstot to kā mantojumu.
1750. gadā apmaiņas rezultātā par muižas īpašnieku kļuva ģenerālmajors Everts Gustavs Boijē. 1758. gadā barona Boijē atraitne (dzimusi grāfiene Lasī) pārdeva muižu pulkvedim Adriānam Baltazaram fon Hāgenmeisteram. Vēlāk Liepas muižu mantoja viņa dēls – poļu virsleitnants un Prūsijas kambarkungs Nikolajs fon Hāgenmeisters.
1783. gadā pēc senāta pavēles Nikolajs Hāgenmeisters bija spiests atdod muižu barona Boijē atraitnes Ģertrūdes dēlam baronam Pirsam Boijē. Kopš tā laika Liepas muižu daudzus gadus pārvaldīja šī ģimene. Pēc Pirsa nāves muižu pārvaldīja Ģertrūde Boijē. Šajos gados pie Ģertrūdes ciemos pulcējās "Prophetenclubb" biedri ("Praviešu klubs"). Tā bija brīvību mīlošu intelektuāļu grupa, kurā darbojās pārsvarā jauni vācieši: Rīgas teātra aktieri, topošie mājskolotāji un ierēdņi. 1824. gadā no Ģertrūdes Boijē mantinieka Hieronima muižu ieguva Pēteris Panders. Spriežot pēc dažām ēkām, kuras saglabājušās no 1840.- 1842. gada, var spriest par muižas labo stāvokli šajā laikā. Vēlāk muižu izpirka barons fon Šrēders, tad ieķīlāja to, un 1874. gadā muižu izpirka bijušais gvardes leitnants Augusts fon Panders. Pēc Augusta fon Pandera nāves 1875. gadā īpašums nonāca kopīgā pārvaldē viņa nepilngadīgajiem bērniem, kuri gadu vēlāk to pārdeva Otto fon Fegezakam. Pēc sešiem gadiem muiža tika pārdota baronesei Šarlotei fon Vulfai (dzimusi fon Reiterna). Kopš tā laika, līdz Pirmajam pasaules karam, muiža piederēja fon Reiternu ģimenei.
Pirmā pasaules kara laikā muižā darbojās skola bēgļu bērniem, bet 1919. gadā skolas ēka tika stipri izpostīta, kad uzbruka bermontiešu. Skola tika pārcelta uz muižas kungu māju, kur tā darbojās līdz 1970. gadam. Šī galvenā ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām, taču ir ļoti sliktā stāvoklī.
Šobrīd ir
izveidota biedrība “Liepas muiža”, kuras misija ir Liepas muižas dabas un
kultūrvēsturiskās vērtības atdzīvināšana un saglabāšana ciešā starptautiskā
sadarbībā, kā arī multikulturālo projektu realizācija kultūras, mākslas un
rekreācijas jomā. Biedrības uzdevumi:
1.Rekonstrukcijas un restaurācijas pasākumu kompleksa veikšana
- Vēsturiskās muižas struktūras atjaunošana
- Muižas ēku rekonstrukcija un restaurācija
- Ekspozīciju un izstāžu laukumu iekārtošana
2. Vides labiekārtošanas pasākumu veikšana
- Drenāžas darbi un dīķu kaskādes atjaunošana
- Liepas parka teritorijas attīrīšana un atjaunošana
- Antropogēno atkritumu, veco un iznīcināto celtņu novākšana
- Maršruta tīkla radīšana pastaigām parkā
- Lapeņu, pergolu, mākslas objektu būvniecība muižas teritorijā
- Dārza saimniecības atjaunošana
3. “Mākslas, kultūras un mākslas terapijas izglītības
centra” izveidošana “Liepas muižas attīstības biedrības” ietvaros.
Es personīgi Liepas muižu esmu apmeklējusi 2 reizes. Pirmo reizi 2015.gadā,
kad tur cilvēkus nesastapu. Otrā reize bija 2017.gada jūnijs un biju ļoti nepatīkami
pārsteigta – kas notiek mūsu Latvijā? Reizē ar mums atbrauca kāda meitene ar
dokumentiem un viņu sagaidīja kāds krieviski runājošs vīrietis, kurš tā arī
pateica – “po russki govoriķ”. Pēc tam viņs pievērsās man, krieviski vaicādams,
vai var kaut kā palīdzēt. Teicu, ka nē, jo atbraucu tikai paskatīties un pie viena
apvaicājos, kas viņš ir. Atbilde bija – “ģirektor”. Kas tas par direktoru, kurš
neprot ar apmeklētājiem sarunāties latviski? Ziniet, negribas tur vēl kādreiz
braukt.
Adrese: Priekuļu novads, Liepas pagasts, Liepa, Liepasmuiža
