Jēkabnieku riņķa krusts Kalnanšu kapos

                                         (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Riņķa krusts atrodas Kalnanšu jeb Krustkalna kapos. Pēc arheologu domām, kapu sākotnējais nosaukums "Krustkalnu kapi" norāda, ka krusts, iespējams, atradies šajā vietā jau pirms kapu izveides.

Šis ir viens no nedaudzajiem zināmajiem riņķa krustiem Latvijā. Aplī redzamais krusta veids ir stipri sens. Jēkabnieku Kalnanšu kapos esošais riņķa krusts ir vienīgais šāda veida piemineklis Jelgavas novadā. Tā parādīšanos attiecina uz 16. vai 17. gadsimtu. Uzraksts ar vertikālām svītrām sadalīts 13 rindās - "UNSER. RIC|HTER.BU|RCC VND A|DVOCAT IST:|DERO GETRE|WER HER:| AGONAT. IE|SVS CHRIS|TVS GOTTES|LAM. DER VOR| VNS STRAB A|M CREVTZES| STAM.". Tā tulkojums latviski ir šāds: "Mūsu soģis, pils un aizstāvis ir tas uzticamais kunga dēls Jēzus Kristus Dieva jērs, kas mums mira pie krusta koka". Salīdzinot ar citiem riņķa krustiem, tas atrodas uz visaugstākās pamatnes. Pamatne bijusi krāsota sarkanā krāsā, bet burti zilā krāsā. Krāsu paliekas vēl vietām saskatāmas. Zināms, ka 1933. gadā Jēkabnieku pagasts krustu nostiprinājis, jo tas bijis sasvēries. Ir domas, ka pats krusts izgatavots viduslaikos un tā pamatne jau sākotnēji tikusi paredzēta gara uzraksta iekalšanai, bet uzraksts iekalts ne agrāk par 17. gadsimtu. (A. Caune “Riņķa krusti Latvijā”, 2008)

Adrese: Svētes pagasts, Kalnanšu kapi

Lielvircavas baznīca

                                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Baznīca ir viena no vecākajām Jelgavas novadā. Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Platenbergs 1506.gadā atdeva uz lēņu tiesībām baronam Heinriham fon Klopmanim Lielvircavu. 1567.gadā Kurzemes hercogs izdod rīkojumu par jaunu baznīcu celtniecību un 1590.gadā Vircavas upes krastā Johans fon Klopmanis lika celt baznīcu. Celtniecībā izmanto apkārtnē atrodamo plienakmeni un rupji tēstus koka baļķus. Baznīcas mūri ir ļoti biezi. 1595.gadā baznīcas celtniecība ir pabeigta, bet tās iesvētīšana notiek 1596.gada 12.janvārī. 1820.gadā Klopmaņi Lielvircavas muižu pārdod un par tās īpašniekiem kļūst fon Hāni.  Bet, neskatoties uz to, vietējie joprojām dažkārt baznīcu sauc par Klopmaņa baznīcu. 1636.gadā uzcēla mācītāja māju. Līdz tam mācītājs uz šejieni brauca no Jelgavas.
1869.gadā pēc valdības rīkojuma no baznīcas uz kapiem pārvietoja baznīcā apbedīto muižnieku pīšļus un apbedīja tos kopējā kapā baznīcas dienvidu pusē.
Baznīcā veiktas četras lielākas pārbūves un remonti. Otrā pasaules kara laikā tā tika stipri izpostīta. 20.gadsimta 70. gados tās mākslas vērtības, kas vēl bija saglabājušās, tika pārvestas uz Rundāles pils muzeju. 2002. gadā baznīcas interjerjeru atjaunoja Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi.

Blakus baznīcai apglabāts dzejnieks latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs un sabiedriskais darbinieks Juris Alunāns (1832 - 1864).

Adrese:  Platones pagasts, Lielvircava

Vecie Vilkājas kapi Tukumā

                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Kā liela daļa citu Tukuma kapu, arī šie atrodas uz kalna un tā nogāzēm. Kapi ir veci un nekopti. Lai gan tajos vēl tiek koptas vairākas kapa vietas un pat apbedīti mirušie, Tukuma pilsēta neuzskata par vajadzīgu kapus sakopt. Celiņi ir stāvi, kā jau kalnā, un pārvietoties tur grūti, it īpaši, ja daudzus gadus netiek novāktas lapas un tās veido slidenu masu. Apmeklēju kapus dienu pēc svecīšu vakara novembrī. Tomēr nevienam no atbildīgām personām nebija ienācis prātā šo teritoriju sakopt.

 
Adrese: Tukums, Kandavas iela 2a