.JPG)
.JPG)
Tā ir pirmā sanatorija Jūrmalā un celta 1870. gadā. To dibināja ārsts Nordštrēms. Pēc viņa nāves Marienbāde pārgāja Dr. G. fon Kitta-Kitteļa īpašumā, kas 1887.-1889. gadā uzbūvēja ziemas kūrmāju un 1905. gadā mūra ieejas vārtus. Kad 1905. gadā peldu iestāde nodega, Dr. G. fon Kitta-Kittels uzcēla jaunu mūra ēku pēc arhitekta V. Bokslafa projekta.
1906. gadā Dr. G. fon Kitta-Kittels mira un 1908. gadā Marienbādi nopirka Dr. T. fon Betihers. Viņš iestādi modernizēja: ierīkoja elektrisko apgaismojumu, iegādājās elektriskos medicīniskos aparātus un peldēšanās ierīces. 1913. gadā iestādi atkal pārbūvēja, uzceļot otro stāvu ar 23 pacientu istabām, ierīkoja centrālapkuri, atpūtas telpas utt.
Brīvvalsta laikā sanatorija Marienbāde kļuva ļoti populāra. Vasarās sanatorijā uzturējās vairāk kā simts peldviesu, galvenokārt no Vācijas, Polijas, Zviedrijas, Francijas, Ungārijas u. c. valstīm.
Sakarā ar vācu tautības iedzīvotāju izceļošanu uz Vāciju, no 1939. gada 31. oktobra sanatorija vairs neuzņēma slimniekus. Marienbādes sanatorijā bija iekārtots īpašs informācijas birojs Rīgas Jūrmalas vācu izceļotājiem. 9. novembrī Veselības departamenta vicedirektors Dr. med. J. Skuja neiebilda, ka sanatorijas mēbeles, veļu un ārstniecības instrumentus izved uz Vāciju.
Otrā pasaules kara laikā nopostīja gandrīz visu sanatorijas ēku kompleksu, kas aizņēma vairākus kāpu zemesgabalus uz Dubultu un Majoru robežas. Arī sanatorijas galvenā ēka bija stipri cietusi un 1940. gados tās vietā uzcēla trīsstāvu mūra ēku ar klasicisma elementiem. No pirmskara sanatorijas saglabājusies tikai 1926. gadā uzceltā ēkas piebūve, galerija ar stūra torni un ieejas vārti. Šobrīd no pludmales puses redzama saglabātā galerija ar tornīti un pēc Otrā pasaules kara pārbūvētā ēka.
Nav saprotams, kas teritorijā notiek mūsdienās. Jau gadiem tur ir nekopts, aizaudzis, ēkas sliktā stāvoklī, bet visur uzraksti - "Privātīpašums".
Adrese: Jūrmala, Zigfrīda Meierovica bulvāris 43
