Rāda ziņas ar etiķeti Ziemeru muiža (Ziemera muiža. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Ziemeru muiža (Ziemera muiža. Rādīt visas ziņas

05.06.19

Ziemeru muiža (Ziemera muiža, Semmershof)



                                              (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                  (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
 


Muiža pirmo reizi rakstos minēta ap 1550. gadu, bet 18. gadsimta beigās tā nonākusi baronu Volfu ģimenes īpašumā. Pēc Pirmā pasaules kara muižas īpašumus nacionalizēja. Pati muižas ēka 1935. gadā nonāca Felsbergu ģimenes īpašumā, bet pēc Otrā pasaules kara tika nacionalizēta. Mūsdienās bijušie īpašnieki to atguva un pārdeva.

Ziemeru muižas ansamblis saglabājies no 18. gadsimta beigām – kungu māja, mežkunga un mežsarga mājas, pārvaldnieka un kalpotāju mājas, trīs kalpu mājas, kambaris, klēts, divas kūtis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, magazīna, rija, stallis, ūdenstornis, pagrabs un baznīcas drupas, kā arī muižas parks.Muižas baronese mīlējusi izbraucienus pie dabas. Īpaši iemīļota viņai bijusi vieta pie Vaidavas, kas saukta par Preilenes līci. Ceļš beidzas tieši pie upes. Vasarās baronese bieži braukusi uz Preilenes līci peldēties. No Ziemeru muižas, neiebraucot Augstciemā, tālāk gar Šļukuma dzirnavām uz turieni vedis priekšzīmīgi sakopts ceļš, kuru zemnieki regulāri ar grābekļiem līdzinājuši. Pa šo ceļu bijis atļauts pārvietoties tikai kungiem. Ceļa vieta caur mežu atsevišķos posmos labi saglabājusies, vien zemniekus ar grābekļiem sen neviens nav sastapis. Par šo vietu klīst nostāsti, ka tur spokojas.
2004.gada tv.net ir raksts, kurā teikts, ka muižas jaunā īapšniece ir Dita Balčus. Es nezinu, vai pa šiem gadiem ir kas mainījies jeb viņa joprojām tur saimnieko. Bet raksts ir sekojošs: “Ziemeru muižai apmēram gadu ir jauna īpašniece - rīdziniece Dita Balčus. Viņa kopā ar ģimeni vēlas atjaunot muižas ēku, padarīt to atvērtu sabiedrībai, kā arī attīstīt tūrismu. D.Balčus atzīst, ka Ziemeru muižai vajag lielus ieguldījumus. Viņa ir iecerējusi rakstīt projektu Eiropas strukturālajiem fondiem kultūrvēsturiskā mantojuma programmai, jo Ziemeru muiža ir kultūras piemineklis. D.Balčus strādā Neatkarīgajā teātrī “Kabata” Rīgā. “Mēs ar ģimeni meklējām jauku vietu, kur paglābties no Rīgas trokšņa un piesārņotā gaisa. Mans vīrs ir arhitekts, tādēļ nolēmām, ka atjaunot arhitektoniskas nozīmes ēku būtu viņa cienīgi. Tādējādi profesija varētu saplūst ar vaļasprieku, ģimenei un sabiedrībai nozīmīgu lietu,” stāsta D.Balčus. Viņa uzskata, ka dzīvē viss notiek likumsakarīgi un nejaušību nav, tādēļ viņa tic, ka izdosies gūt projekta atbalstu. “Mēs dzīvē satiekam noteiktus cilvēkus un uzzinām noteiktu informāciju. Tā bija arī mūsu ģimenei, jo no kolēģes Gunas Zeltiņas nejauši uzzināju, ka pārdod Ziemeru muižu. Tiklīdz pirmajā viesošanās reizē vīrs ieraudzīja muižas krusta velves, mūs pārņēma izjūtas, ka tieši šo ēku vēlamies iegādāties. Varbūt Ziemeru muižu izvēlējāmies tāpēc, ka mans tēvs ir cēlies no Ilzenes, bet onkulis Harijs Grāvis dzīvo Gaujienā. Savukārt mana vecmāmiņa agrāk ir kalpojusi Ilzenes muižā par istabas meitu, bet vectēvs tur bijis zirgu puisis,” klāsta D.Balčus. Pašlaik muižas ēkā atrodas Ziemeru pagasta bibliotēka un daži dzīvokļi, kuros mitinās pagasta cilvēki. D.Balčus vēlas kapitāli atjaunot muižas pirmo un otro stāvu, kur agrāk bija barona apartamenti un prezentācijas telpas. “Gribam izbūvēt trešo stāvu un izveidot tur viesnīcas numurus. Muižā būtu plaša zāle un skatuve, kurā varētu koncertēt, rādīt izrādes, organizēt konferences un izstādes. Pirmajā stāvā būtu restorāns un informācijas centrs. Vēlamies atjaunot arī kādreizējo baznīcu. Varbūt ar laiku mēs te izveidosim nelielu teātra grupu,” atklāj D.Balčus. D.Balčus vēlas starptautisku sadarbību ar Krieviju un Igauniju, kā arī vietējiem iedzīvotājiem. “Šī vieta ir jāatdzīvina, jo ziemerieši ir ļoti enerģiski. Viņi vēršas pie manis ar dažādiem priekšlikumiem, viņi grib strādāt. Piemēram, izveidot muzeju. Esmu saņēmusi piedāvājumu sadarboties ar Veclaicenes zemnieku saimniecību “Mauriņi”. Tad mēs varētu savus viesus zirgu pajūgā vest uz “Mauriņu” mini zoodārzu un pirti, bet pēc tam zirgu pajūgā vest viņus atpakaļ. Restorāna apmeklētājiem mēs piedāvātu ekoloģiski tīru produkciju, ko piegādātu vietējie cilvēki no savām saimniecībām. Man jau ir pieteikušies darbā divi diplomēti pavāri, tūrisma skolas absolvente, galdnieki un dārznieki. Var atsaukties arī citi interesenti un muižas vēstures liecinieki, kas vēlētos palīdzēt veidot šo paradīzes stūrīti zemes virsū,” atzīst D.Balčus. Rudenī D.Balčus iesniegs projektu Eiropas fondiem. Viņa norāda, ka jebkurā gadījumā vajadzēs mainīt muižas ēkai jumtu. “Ap muižu mums ir 5,4 hektāri zemes, kas galvenokārt ir parks. Arī to ar laiku atjaunosim, izveidosim gājēju celiņus,” pauž D.Balčus. Viņa apgalvo, ka Ziemeru muižā ir ļoti laba aura. “Esmu lasījusi par Ziemeru muižu un cilvēkiem, kas te agrāk dzīvojuši. Vēstures fakti liecina, ka te mitinājušies labi baroni, piemēram, barons Volfs, kas bijis godprātīgs cilvēks, un viņa baronese ārstējusi vietējos kalpus, bērnus un cilvēkus, bet Ziemassvētkos bērniem sarūpējusi dāvanas. Mēs arī centīsimies būt labi cilvēki,” saka D.Balčus. “
 
 

Adrese: Alūksnes novads, Ziemeru pagasts, Ziemeri