(Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
Muiža pirmo reizi rakstos minēta ap
1550. gadu, bet 18. gadsimta beigās tā nonākusi baronu Volfu ģimenes īpašumā.
Pēc Pirmā pasaules kara muižas īpašumus nacionalizēja. Pati muižas ēka 1935.
gadā nonāca Felsbergu ģimenes īpašumā, bet pēc Otrā pasaules kara tika
nacionalizēta. Mūsdienās bijušie īpašnieki to atguva un pārdeva.
Ziemeru muižas ansamblis saglabājies no 18.
gadsimta beigām – kungu māja, mežkunga un mežsarga mājas, pārvaldnieka un
kalpotāju mājas, trīs kalpu mājas, kambaris, klēts, divas kūtis, lielā kūts ar
uzbrauktuvi, magazīna, rija, stallis, ūdenstornis, pagrabs un baznīcas drupas,
kā arī muižas parks.Muižas baronese mīlējusi izbraucienus pie dabas. Īpaši
iemīļota viņai bijusi vieta pie Vaidavas, kas saukta par Preilenes līci. Ceļš
beidzas tieši pie upes. Vasarās baronese bieži braukusi uz Preilenes līci
peldēties. No Ziemeru muižas, neiebraucot Augstciemā, tālāk gar Šļukuma
dzirnavām uz turieni vedis priekšzīmīgi sakopts ceļš, kuru zemnieki regulāri ar
grābekļiem līdzinājuši. Pa šo ceļu bijis atļauts pārvietoties tikai kungiem.
Ceļa vieta caur mežu atsevišķos posmos labi saglabājusies, vien zemniekus ar
grābekļiem sen neviens nav sastapis. Par šo vietu klīst nostāsti, ka tur
spokojas.
2004.gada tv.net ir raksts, kurā teikts, ka muižas
jaunā īapšniece ir Dita Balčus. Es nezinu, vai pa šiem gadiem ir kas mainījies
jeb viņa joprojām tur saimnieko. Bet raksts ir sekojošs: “Ziemeru muižai
apmēram gadu ir jauna īpašniece - rīdziniece Dita Balčus. Viņa kopā ar ģimeni
vēlas atjaunot muižas ēku, padarīt to atvērtu sabiedrībai, kā arī attīstīt
tūrismu. D.Balčus atzīst, ka Ziemeru muižai vajag lielus ieguldījumus. Viņa ir
iecerējusi rakstīt projektu Eiropas strukturālajiem fondiem kultūrvēsturiskā
mantojuma programmai, jo Ziemeru muiža ir kultūras piemineklis. D.Balčus strādā
Neatkarīgajā teātrī “Kabata” Rīgā. “Mēs ar ģimeni meklējām jauku vietu, kur
paglābties no Rīgas trokšņa un piesārņotā gaisa. Mans vīrs ir arhitekts, tādēļ
nolēmām, ka atjaunot arhitektoniskas nozīmes ēku būtu viņa cienīgi. Tādējādi profesija
varētu saplūst ar vaļasprieku, ģimenei un sabiedrībai nozīmīgu lietu,” stāsta
D.Balčus. Viņa uzskata, ka dzīvē viss notiek likumsakarīgi un nejaušību nav,
tādēļ viņa tic, ka izdosies gūt projekta atbalstu. “Mēs dzīvē satiekam
noteiktus cilvēkus un uzzinām noteiktu informāciju. Tā bija arī mūsu ģimenei,
jo no kolēģes Gunas Zeltiņas nejauši uzzināju, ka pārdod Ziemeru muižu. Tiklīdz
pirmajā viesošanās reizē vīrs ieraudzīja muižas krusta velves, mūs pārņēma
izjūtas, ka tieši šo ēku vēlamies iegādāties. Varbūt Ziemeru muižu izvēlējāmies
tāpēc, ka mans tēvs ir cēlies no Ilzenes, bet onkulis Harijs Grāvis dzīvo
Gaujienā. Savukārt mana vecmāmiņa agrāk ir kalpojusi Ilzenes muižā par istabas
meitu, bet vectēvs tur bijis zirgu puisis,” klāsta D.Balčus. Pašlaik muižas ēkā
atrodas Ziemeru pagasta bibliotēka un daži dzīvokļi, kuros mitinās pagasta
cilvēki. D.Balčus vēlas kapitāli atjaunot muižas pirmo un otro stāvu, kur agrāk
bija barona apartamenti un prezentācijas telpas. “Gribam izbūvēt trešo stāvu un
izveidot tur viesnīcas numurus. Muižā būtu plaša zāle un skatuve, kurā varētu
koncertēt, rādīt izrādes, organizēt konferences un izstādes. Pirmajā stāvā būtu
restorāns un informācijas centrs. Vēlamies atjaunot arī kādreizējo baznīcu.
Varbūt ar laiku mēs te izveidosim nelielu teātra grupu,” atklāj D.Balčus.
D.Balčus vēlas starptautisku sadarbību ar Krieviju un Igauniju, kā arī
vietējiem iedzīvotājiem. “Šī vieta ir jāatdzīvina, jo ziemerieši ir ļoti
enerģiski. Viņi vēršas pie manis ar dažādiem priekšlikumiem, viņi grib strādāt.
Piemēram, izveidot muzeju. Esmu saņēmusi piedāvājumu sadarboties ar Veclaicenes
zemnieku saimniecību “Mauriņi”. Tad mēs varētu savus viesus zirgu pajūgā vest
uz “Mauriņu” mini zoodārzu un pirti, bet pēc tam zirgu pajūgā vest viņus
atpakaļ. Restorāna apmeklētājiem mēs piedāvātu ekoloģiski tīru produkciju, ko
piegādātu vietējie cilvēki no savām saimniecībām. Man jau ir pieteikušies darbā
divi diplomēti pavāri, tūrisma skolas absolvente, galdnieki un dārznieki. Var
atsaukties arī citi interesenti un muižas vēstures liecinieki, kas vēlētos
palīdzēt veidot šo paradīzes stūrīti zemes virsū,” atzīst D.Balčus. Rudenī
D.Balčus iesniegs projektu Eiropas fondiem. Viņa norāda, ka jebkurā gadījumā
vajadzēs mainīt muižas ēkai jumtu. “Ap muižu mums ir 5,4 hektāri zemes, kas
galvenokārt ir parks. Arī to ar laiku atjaunosim, izveidosim gājēju celiņus,”
pauž D.Balčus. Viņa apgalvo, ka Ziemeru muižā ir ļoti laba aura. “Esmu lasījusi
par Ziemeru muižu un cilvēkiem, kas te agrāk dzīvojuši. Vēstures fakti liecina,
ka te mitinājušies labi baroni, piemēram, barons Volfs, kas bijis godprātīgs
cilvēks, un viņa baronese ārstējusi vietējos kalpus, bērnus un cilvēkus, bet
Ziemassvētkos bērniem sarūpējusi dāvanas. Mēs arī centīsimies būt labi
cilvēki,” saka D.Balčus. “Adrese: Alūksnes novads, Ziemeru pagasts, Ziemeri