(Muižas pils senāk)
Pils celta 19.gadsimta vidū iespaidīgās bīdermeijera laikmeta būvformās,
iespējams, vecās kungu mājas vietā. Vēlāk, ap 19.gadsimta beigām, tai piebūvēts
kvadrātisks tornis neorenesanses formās, kura vienīgā funkcija bija apliecināt
ēkas īpašnieka laikmetīgo domāšanu. Pils nodedzināta 1905. gada
revolūcijas laikā un to atjaunoja tikai 1930. gadā, taču diemžēl nekas no
pils interjera vairs nebija saglabājies. Īpašnieki līdz 1673. gadam bija Butlaru dzimta, pēc
tam fon Lēbeli, fon Mirbahi, fon Pletenbergi un fon Bēri. No 1790. gada līdz
1920. gadam fon Firksi. Neskatoties uz ugunsgrēku postījumiem, sākotnējie pils
galvenie apjomi pamatos saglabājušies. Padomju okupācijas gados ēkā bija iekārtoti
dzīvokļi, ēka nolaista. 2000.gadā muižas ēkā notika remontdarbi, lai uz to pārceltos
skola.
Kopš 2000. gada Zemītes muižas pilī darbojas pamatskola, pateicoties kuras audzēkņiem un skolotājiem, pils apkārtne nu kļuvusi sakārtota un pievilcīga.
Kopš 2000. gada Zemītes muižas pilī darbojas pamatskola, pateicoties kuras audzēkņiem un skolotājiem, pils apkārtne nu kļuvusi sakārtota un pievilcīga.
Muižas kompleksā
ietilpst sešas bijušās muižas kalpu mājas, klēts, kas 1930.gadā pārbūvēta par
tautas namu.
