1937.gada
“Zemgales balsī” kāds nostāsts par Ciemaldu muižu: “Uz
Lielupes kreisā krasta atrodas Ciemaldu muiža, kas piederēja pie Emburgas
muižas, agrākā hercoga īpašuma. Netālu no muižas ēkām vēl tagad saskatāma
grava. Šo gravu vecie Ciemaldu muižas ļaudis atminas ar sevišķu labpatiku.
Pagājušā gadu simteņa vidū, pirms klaušu atcelšanas, muiža bijusi izrentēta
kādam baronam. Tas maz interesējās par muižas saimniecību, pavadījis laiku medībās,
spēlēja kārtis un ar dažādām varmācībām radījis naidu muižas klaušiniekos.
Klaušinieku pēršanu viņš uzlūkojis kā līdzekli viņu darba ražīguma pacelšanai,
kaut gan arī pēršanu uzticējis vagaram. Visu saimniecību vadījis vagars
latvietis — gudrs un attapīgs cilvēks. Viņš nolēmis iegrozīt klaušinieku
pēršanu tā, ka tā nāktu kā klaušiniekiem, tā arī viņam pašam par labu. Viņš
iestāstījis baronam, ka labāk būtu klaušiniekus pērt nevis muižā, jo tas traucē
barona mieru un labsajūtu, bet gan atļaut pēršanu izdarīt gravā, kas atrodas
pie pašām ēkām. Barona lielskungs varēšot arī no savām istabām pārliecināties
par klaušu ļaužu pienācīgi spēcīgu pārmācīšanu. Vagars baronam tikmēr stāstījis
par šāda veida klaušinieku sodīšanas ērtībām, līdz beidzot arī barons piekritis
un devis atļauju klaušu ļaudis pērt gravā. To tik arī vajadzējis vagaram.
Vagars gravā nevienu nav pēris, bet sapulcējis sodāmos gravā, licis tiem stenēt
un vaidēt tā, ka to varētu dzirdēt muižā barons. Klaušu ļaudīm nav bijis jāsaka
divreiz. Tie stenējuši un vaidējuši. Ieplēsuši sev kreklu vai bikses, tie
vilkušies klibodami cauri muižai katrs uz savām mājām. Barons dažreiz
atgādinājis vagaram sodīt ļaudis drusku mērenāk ... Par šādu rīcību vagars
ieguvis klaušu ļaužu uzticību un pateicību. Neviens no klaušu ļaudīm nav
sūdzējis baronam, ja vagars personīgām vajadzībām izlietojis barona mantu, kas
atradusies muižas klētīs un kūtīs. Kad atcelta klaušu rente un vajadzējis
pāriet uz naudas renti, barons nav varējis iemaksāt vajadzīgo rentes naudu. Šo
summu iemaksājis baronam par lielu brīnumu vagars, kas nu kļuvis par šīs muižas
rentnieku. Tālāk uz Lielupes kreisā krasta atrodas Mežotne un aiz tās tālāk no
Lielupes krasta Rundāles pagasts jeb Rundāles valsts, kā to sauc vecie pagasta
iedzīvotāji.”
Adrese: Ozolnieku novads, Jaunsvirlaukas pagasts
