Baznīcas dokumentos minēts,
ka 1711.gada negaisā nodegusi pirms kāda laika celtā koka baznīca. 1735.gada 16.
maija vizitācijas protokolā lasāms, ka tā „..vēl joprojām ir šķūnis ar salmu
jumtu, tās durvju priekšā zvanu tornis sliktā stāvoklī”. Vairākus gadu desmitus
dievkalpojumi notika šķūnī. 1770.gadā par draudzes un hercoga Pētera līdzekļiem
namdarmeistars Daniels Frīdrihs Gīrts, mūrniekmeistari Georgs un Fīlips Šmiti
uzcēla jaunu koka baznīcu ar salmu jumtu, ko iesvētīja 1770.gada 11. martā.
1791.gadā celtne ieguva sarkanu kārniņu jumtu. 1803.gadā nojauca pussagruvušo
torni. 1835.gadā sāk atjaunot ļoti nedrošo baznīcu, taču darbus nepabeidza, jo
kļuva skaidrs, ka jāceļ jauna. Jaunās mūra celtnes pamatakmens likts 1840.gada
12. jūlijā. Būvdarbus ar Vecmuižas muižas nomnieka reihsgrāfa fon Neselrodes
materiālu atbalstu būvdarbu uzņēmēja K. F. Harfa vadībā sāka mūrnieks Helds,
galdnieks Nēlke, Jelgavas namdarmeistars Beiters, mūrniekmeistars Kohs no Prūsijas.
Pēc arhitekta Frīdriha Šulca projekta celto dievnamu ar 230 sēdvietām iesvētīja
1845.gada 6. decembrī. 1902.gadā baznīcu remontēja, bet Pirmā pasaules kara
laikā to izpostīja. Baznīcu atjaunoja tikai 1923. gadā. Otrā pasaules kara laikā
baznīcā bija iekārtota lazarete. Pēckara gados vietējā vara bija ieplānojusi
dievnamā iekārtot kultūras namu, taču tas netika realizēts.
Adrese: Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts, Vecumnieki
