(Vīgantes muižas plāns pirms Pirmā pasaules kara)
(Vīgantes muižas drupas)
(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Vīgantes muiža, vācu avotos Stabben, Stabbenhofa — muiža Daugavas kreisajā krastā, 1 km augšpus Staburaga klintij, ~1 km uz Z no Jaunjelgavas — Jēkabpils ceļa.
Stabenes
muiža izveidojusies 18. gadsimtā. Tās nosaukums radies no Staburaga
klints vārda. Kad muiža kļuva Vīgantu ģimenes īpašums, to
sākta saukt par Vīganti. Vīgantes muižas zemju platība bijusi
1116 ha. Agrārās reformas laikā tā sadalīta 95 vienībās, 6 no
tām bijušas agrākās rentes mājas. Pirmajā pasaules karā muiža
nopostīta. Latvijas laikā atjaunotajā muižas saimniecības ēkā,
kas bija piešķirta Staburaga piensaimnieku sabiedrībai, bija
krejotava, veikals, pasts un sarīkojumu zāle. Otrajā pasaules karā
šī ēka atkal nopostīta. Mūsdienās no Vīgantes muižas atlicis
vien robežakmens, mūra žoga fragments un daļa no Vīgantes parka
ar dīķiem.
Rakstisku liecību par Vīgantes muižu ir maz.
Nozīmīgākie avoti: 1933. gadā publicētā P. Īskalna grāmatiņa
„Staburags. Latvijas teiksmainā senvieta un vadonis pa Staburaga
kūrortu" un 1986. gadā pēc Alberta Ozola (viņš agrāk
dzīvojis Laukārēs) atmiņu stāstījuma zīmētais Vīgantes
muižas plāns, kas glabājas Vīgantes pamatskolā .
Ar
Vīgantes muižu saistās divu brāļu — Pilskalnes mežsarga dēlu
— Ernesta un Pētera Izkalnu dzīve. Trešais brālis Kārlis
Izkalns mūža beigās uzrakstījis plašu atmiņu stāstījumu par
savu novadu, kurā gūstam ziņas arī par Vīganti. Ernests Izkalns
dzimis ap 1880. gadu Pilskalnes muižas mežsarga ģimenē. Barons
Lintens -Rekenbergs apdāvināto zēnu pieņem par mācekli. Vēlāk
Ernests tiek pārcelts uz baronam piederošo Eķengrāves muižu par
muižas pārvaldnieku. Taču pēc kāda romantisku motīvu izraisīta
skandāla ir spiests no Eķengrāves aiziet. Barons ieteic E. Izkalnu
Vīgantes muižas īpašniekam Bēram, un 1910. gadā viņš kļūst
par muižas pārvaldnieku Vīgantē.
Par Ernesta dzīvi un
darbu Vīgantē atmiņās dalās brālis Pēteris: „Muižkunga alga
Vīgantē bija 600 rubļu gadā. Varēja turēt divus zirgus
izbraukšanai, tāpat malka, dzīvoklis, sakņu dārzs bija par
velti. Varēja turēt 1 govi, cūku. Viņa laikā no Eķengrāves uz
Vīganti pārcēlušās strādāt 8 kalpu ģimenes. Iskalniņš (tā
viņu dēvēja laikabiedri) Vīgantē nodibinājis orķestri.
Appļāvībās ballējušies 3 dienas. Pats Iskalniņš nemitīgi
ķildojies ar sievu Idu, kura aiz spītības nobeigusi govi un cūku
un sadedzinājusi 300 rubļu. 1914.gadā Iskalniņš iesaukts kara
dienestā. Frontei tuvojoties, Izkalna ģimene dodas bēgļu gaitās
uz Vidzemi. Pēc kara viņi atgriežas Vīgantē."
Brālis
Pēteris Pauls Alfrēds Izkalns ir 5 gadus jaunāks par Ernestu. Viņš
beidzis Jēkabmiesta tirdzniecības skolu. Tad mācījies dzelzceļa
tehnikumā Krievijā. Pēc barona Lintena ieteikuma Pēteris dienestā
kalpo ķeizara gvardē. Pirmajā pasaules karā ir ķeizara
bruņuvilciena lokomotīves vadītājs. Viņš ir ķeizara aresta
aculiecinieks 1917.gadā. Ar Neretas mācītāja galvojumu 1920.gadā
atgriežas Latvijā un kalpo dzelzceļa dienestā. Tad saslimst ar
tuberkulozi. Ciemojoties pie Ernesta, iepazīstas ar Elzu Šteinbergu,
agrākās Vīgantes lopu muižiņas Biķernieku (tag. Seces pag.)
saimnieci. 1928.gadā viņš aprecas ar Elzu, tādējādi nodrošinot
sev brīvu dzīvi — medī, zvejo, iepazīst apkārtni un uzraksta
grāmatu „Staburags. Latvijas teiksmainākā senvieta un vadonis pa
Staburaga kūrortu". Grāmatu publicē 1933.gadā pēc autora
nāves. Savā darbā P. Izkalns sniedz Vīgantes muižas aprakstu:
„Vīgantes muiža nav tik sen nodibinājusies. Vēl šejienes
vecākie cilvēki atceras, ka viscaur, kur tagad redzam muižas ēkas
un laukus, bijis plašs, liels mežs, apaudzis ar dižiem, veciem
kokiem. Mežs tad ticis nocirsts, un tā vietā pa nedaudz gadiem
ierīkojusies muiža ar plašiem laukiem, pļavām un attālākiem
mežiem. Tas norāda, ka šī muiža ir dibinājusies daudz vēlākos
laikos kā citas bruņniecības muižas. Tas pa daļai būtu
izskaidrojams ar to, ka pēdējās ir nodibinājušās vispirms tur,
kur bija labākas zemes un citi izdevīgāki apstākļi, bet Vīgantes
muižas laukos nav tik auglīgas zemes. Sakarā ar to Vīgantes muiža
ir pārgājusi no rokas rokā, jo tikusi vairākas reizes pirkta un
pārdota. Kā pēdējais no saimniekiem ir pieminams Bērs, kura
pēcnācējiem tagad ir pārgājis muižas centrs ar apmēram 50 ha
platību. Bet pie šī centra ir piešķirta gandrīz visa pārējā
Staburaga parka daļa, kas robežojas tūliņ nelielā attālumā
augšpus Liepavota. (..)
Pārejā Vīgantes muižas daļā
ierīkotas vairāk kā 30 jaunsaimniecības. (..) Visur tagad redzam
saceltas jaunās saimniecību ēkas ar parasto latvisko iekārtu un
gaumi.
Vīgantes piensaimnieku sabiedrība ir dibināta 1922.
gadā. Šai biedrībai ir piešķirta viena no bijušām muižas
saimniecības ēkām. Šī lielā mūra ēka ir bijusi galīgi
nopostīta, bet tagad jau gandrīz visumā atjaunota un ierīkots
krejošanas punkts, (..) arī Staburaga telefona centrāle un pasta
palīgnodaļa. Turpat atrodas koloniālpreču veikals, ērta
biedrības saiešanas zāle, un ēkas bēniņu stāvā tiek ierīkota
plaša izrāžu un dejas zāle.
(..) Kultūrveicināšanas
biedrības nodaļa „Staburags" nodibinājusies 1920. g. (..)
Šī biedrība sarīko kārtējos izrīkojumus Staburaga parkā pie
Liepavota. Biedrības īpašumā ir piešķirtas Vīgantes pils
drupas līdz ar klāt stāvošo pils dārzu un nelielu zemes laukumu,
kas kopēji iztaisa apmēram 2 ha platības. Šī laukuma attālākā
stūrī ierīkota arī zirgu novietošana izrīkojumu apmeklētājiem.
Biedrība jau ir izstrādājusi apstiprinātu Valsts būvvaldē
Staburaga (ne Vīgantes?) pils atjaunošanas projekta būvplānu, bet
līdzekļu trūkuma dēļ vēl līdz šim nav spējusi to realizēt
dzīvē” [Īskalns, 1933] (Pats autors savu uzvārdu raksta Īskalns
). Īskalns arī paredzējis, ka nākotnē Vīgante kļūs par
kūrortu, un izstrādājis sīku tā attīstības plānu, kurš
diemžēl nav īstenots. (“Staburaga pagasts”, 2007)
Vīgantes muižas parks atrodas pašā Daugavas krastā un vienu tā daļu norobežo fragmentārs mūra žogs. Vīgantes parka 12,5 ha teritorijā saglabājušies eksotisku koku stādījumi. Saglabājušies 4 savstarpēji saistīti dīķi, kurus nepieciešams iztīrīt un veikt apzaļumošanu. Parka daļā pie nogrimušās Staburaga klints atrodas atjaunotā Vienības birzs. Tajā savulaik ozolu iestādījis K. Ulmanis, bet 1995. gadā - G. Ulmanis. 2003.gadā uzstādīta piemiņas zīme Staburagam "Dieva auss" (S. Vasiļjeva). Daugavas malā apskatāma 1978. gadā atjaunotā skulptūra "Daina". Tā sākotnēji atradusies citā vietā, bet pēc HES uzpludināšanas, tā palikusi tiešā saskarē ar ūdens malu, tāpēc pārvietota tālāk. Skulptūras oriģināls (1939. g., tēlniece A. Briede) atrodas Siguldā.
1898.gada laikraksts “Balss” raksta: “Kādu versti no Staburaga uz dienvidus rītiem paceļas Vīgantes jeb Stabes muiža, kura pēdējos trijos gados tikusi jauki apkopta. No pils ir iztīrīts ceļš līdz Staburagam, tā ka pilsgalā uz verandas stāvošiem Staburadzes cietā klinšu siena top redzama. Ceļmalā ir dažādas jaukas ietaises: strūklas un lapenes. Pa piekrasti iet ar granti bruģēts celiņš līdz pat Staburadzes klinšu sienai, kura raud dienām un naktīm, gan prieka, gan bēdu asaras.”
Adrese: Aizkraukles novads, Staburaga pagasts, Vīgante (koordinātes - 56.573750, 25.495920 )