Rāda ziņas ar etiķeti Tērvetes pilsdrupas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Tērvetes pilsdrupas. Rādīt visas ziņas

12.01.20

Kalnamuižas ordeņa pils (Hofcumbergas pils, Tērvetes pilsdrupas, Schlosse zum Berge, Hof zum Berge) Tērvetē


                                                             (2019.gada foto)

1937.gada “Zemgales balss” raksta: ”Tērvetes pilskalns saukts arī „Cukurkalns", ir viens no ievērojamākiem Zemgales pilskalniem. Tas atrodas Tērvetes upītes labajā krastā, netālu no Tērvetes sanatorijas. Kopā ar visu apkārtni tas ieskaitīts valsts īpašumā kā vēstures piemineklis. „Cukurkalns" ierīkots uz stāva zemes raga, pārrokot to ar 5 m dziļu grāvi. Izraktās zemes uzmestas tikpat augstā uzbērumā un tā radīts 10 m augsts mākslīgs stāvums, kas aizsargā pilskalna austrumpusi. Pārējās pilskalna malas jau no dabas ir ļoti stāvas un nav manāms, ka tās būtu kaut kā mākslīgi tādas darinātas. „Cukurkalna" plakums ir samērā neliels, trijstūra veidā. Tas atrodas ap 20 m aug stāk par upīti un apkārtējām pļavām. Plakuma ziemeļmalā ir 3 m dziļa un 5 m plata bedre, kas, domājams, cēlusies reizē ar pilskalnu. Tamlīdzīgas bedres sastopamas daudzos citos Latvijas pilskalnos. Pētnieks Bīlenšteins pirms apm. 40 gadiem uzbēruma tuvumā uzrakņājis sagruzdušu labību. E.Brastiņš konstatē, ka “Cukurkalns" bez šaubām ir senrakstos minētās Tērvetes pils vieta. Aiz grāvja, kur tagadējās mūra pilsdrupas, domājams, atradusies pils sēta, jo mītņu kārta, to rāda. . . Ziemeļos Tērvetes pils vietai, pāri pļavai, atrodas vieta saukta „Zviedru kalns". Tur redzami vareni grāvji un uzbērumi, bet bez kādas mītņu kārtas. Domājams, tas Tērvetei blakām celtais ordeņa cietoksnis ,,Heiligeberg" , kurš ticis celts no koka, bet vēlāk nojaukts. Dažus simts soļus dienvidos Tērvetes pilskalnam atrodas vēl kāds cilvēka rokām mests kalns, dēvēts par „Klosterkalnu". Tas ir neliels uzkalns ar terasi visapkārt. Šī kalna nozīme sīkāki vēl nav izpētīta, bet Brastiņš domā, ka tas ir kapu kalns. Tērvetes pilskalnu vairākkārt aprakstījis Bīlenšteins savos rakstos, tomēr visi šie raksti atstāsta tikai hronistu ziņas, par kara darbiem, kas norisinājušies ap šo pili. Arheoloģiski Tērvetes pilskalns un apkārtne vēl līdz šim bija gluži neizpētīta. Cerams, ka šās vasaras darbi pavērs mūsu zemes senās vēstures slavenu lappusi. Par Tērvetes Cukurkalnu no ļaužu mutes uzrakstītas dažas teikas, piem., šāda: Pilskalnā reiz divas meitas dienvidū ganījušas govis. Viena no viņām pamanījusi zelta ķēdi. Šī satver ķēdi, sāks vilkt — ierauga: važa nāk no zemes ārā. Vilkusi, locīdama, bet kad klēpis bijis pielocīts, nevarējusi  vairs saturēt — aicina otru meitu palīgā. Bet tai pašā acumirklī važa nožvakstējusi vien zemē atpakaļ.”

1286.gadā tiek nodedzināta tā dēvētā Zemgales karaļa Nameiša pils, un 200 m attālākajā uzkalnā, kā vienīgais cietoksnis vīd vācu celtā pils (Heiligenberg), kuras uzbūves laiks varētu būt ap 1339. gadu mestra Eberharda Monheima laikā. Pēc sava būvtipa šī pils pieskaitāma konventa pilīm - regulāra taisnstūra plānojuma aizsargceltnēm ar nelielu iekšējo pagalmu. 1345.gadā pilij uzbrūk lietuvieši un to noposta. Tikai hercogu laikā uz ordeņpils pamatiem tiek uzcelta jauna mūra pils, kuru dēvē par Kalnamuižu (Hof zum Berge). 1561.gadā šī pils kļūst par Kurzemes hercoga īpašumu, un 1660.gadā, kad hercogs atgriežas no zviedru gūsta, viņš apmetas tieši Kalnamuižas pilī. Zviedru karapulki to bija jau daļēji nopostījuši, tomēr medību sezonā hercogs Jēkabs te labprāt uzturējies.
Šodien saglabājušies vien atsevišķi ārsienu mūra fragmenti 2 stāvu augstumā. Pēc atsevišķām pazīmēm var nedaudz spriest par pils izskatu. Tās stūri no ārpuses bijuši pastiprināti ar kontrforsiem jeb mūra uzbiezinājumu. Ap 1m biezās sienas mūrētas ar t.s. čaumalmūra paņēmienu: akurāti savienojot piemeklētus laukakmeņus mūra abās pusēs un ieķīlējot tos ar dakstiņu un ķieģeļu šķembām, savukārt vidus piepildīts ar kaļķu javā sasviestiem būvmateriāliem. Mūris bijis apmests  no iekšpuses un ārpuses. 1939.gadā pēc pieminekļu valdes iniciatīvas tika veikta neliela pilsdrupu konservācija, kas ir vienīgais līdz mūsdienām reāli veiktais  arhitektūras un arheoloģijas pieminekļa aizsardzības pasākums. (no tervetesnovads.lv)

Adrese:  Tērvetes novads, Tērvetes pagasts, Tērvete