Rāda ziņas ar etiķeti Stopiushof). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Stopiushof). Rādīt visas ziņas

14.06.19

Stopiņu muiža (Stopiņmuiža, Stopiushof)



                                       (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Dr.med. Zaharijs Stopiuss vai Stopijs (Zacharias Stopius 1530-1593), būdams Rīgas arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma un Kurzemes hercoga Ketlera ārsts un Rīgas pilsētas fiziķis, par atlīdzību no arhibīskapa 1562.gadā un no Kurzemes hercoga G.Ketlera 1573.gadā saņem lēnī zemes gabalus, uz kuriem izveidojas Stopiņu muiža. Ir ziņas, ka viņš tur vēl saimnieko 1583.gadā. 1570.gadā viņš no karaļa Sigismunda II Augusta saņem muižnieka titulu. Vēlāk viņš no poļu administratora J.Hodkeviča saņem arī zemi Vidzemē, kur izveidojas Lodes muiža.
Stopiņmuižai piederēja vairāki zemes gabali un krogi pie Maskavas ceļa (Rīgas-Daugavpils šoseja). Ar laiku muižai pievieno arī vairākas sīkās muižiņas gar Mazās Juglas krastiem – Lorenchofu, Trastenhofu, Štālenhofu, Kūzenhofu un Vincenta Rīgemaņa muižiņu.
1723.gadā Stopiņu muižas īpašnieks ir E.O.V. fon Boks, bet no 1738. līdz 1825. gadam tā pieder Dr.med. Nikolajam Martini (1678-1941) un viņa ģimenes locekļiem. Nikolajs bija carienes Annas Ivanovnas galma ārsts Pēterburgā. Vēlāk muižu mantojumā saņem viņa mazdēls ārsts Nikolajs Himzels (1729-1764), kurš bija aizrautīgs kolekcionārs, kura kolekcijas ir kļuvušas par pamatu Rīgas vēstures un kuģniecības, Ārzemju mākslas un Dabas muzejiem. Pēc viņa nāves muižu saņem leitnants Mihels Martini un pēc viņa nāves tur saimnieko viņa sieve Sofija Ģertrūde un viņa meita Judīte Kristīne fon Krīdenere.
Mūsdienā Stopiņu muižas vietā atrodas Upeslejas. (no L.Vanagas “Salaspils novads”)

Adrese:  Stopiņu novads, Upeslejas, apmēram Tuberkulozes un plaušu slimību centra vietā