(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Dr.med. Zaharijs
Stopiuss vai Stopijs (Zacharias Stopius 1530-1593), būdams Rīgas arhibīskapa
Brandenburgas Vilhelma un Kurzemes hercoga Ketlera ārsts un Rīgas pilsētas
fiziķis, par atlīdzību no arhibīskapa 1562.gadā un no Kurzemes hercoga G.Ketlera
1573.gadā saņem lēnī zemes gabalus, uz kuriem izveidojas Stopiņu muiža. Ir
ziņas, ka viņš tur vēl saimnieko 1583.gadā. 1570.gadā viņš no karaļa Sigismunda
II Augusta saņem muižnieka titulu. Vēlāk viņš no poļu administratora
J.Hodkeviča saņem arī zemi Vidzemē, kur izveidojas Lodes muiža.
Stopiņmuižai
piederēja vairāki zemes gabali un krogi pie Maskavas ceļa (Rīgas-Daugavpils
šoseja). Ar laiku muižai pievieno arī vairākas sīkās muižiņas gar Mazās Juglas
krastiem – Lorenchofu, Trastenhofu, Štālenhofu, Kūzenhofu un Vincenta Rīgemaņa
muižiņu.
1723.gadā Stopiņu
muižas īpašnieks ir E.O.V. fon Boks, bet no 1738. līdz 1825. gadam tā pieder
Dr.med. Nikolajam Martini (1678-1941) un viņa ģimenes locekļiem. Nikolajs bija
carienes Annas Ivanovnas galma ārsts Pēterburgā. Vēlāk muižu mantojumā saņem
viņa mazdēls ārsts Nikolajs Himzels (1729-1764), kurš bija aizrautīgs
kolekcionārs, kura kolekcijas ir kļuvušas par pamatu Rīgas vēstures un
kuģniecības, Ārzemju mākslas un Dabas muzejiem. Pēc viņa nāves muižu saņem
leitnants Mihels Martini un pēc viņa nāves tur saimnieko viņa sieve Sofija
Ģertrūde un viņa meita Judīte Kristīne fon Krīdenere.
Mūsdienā Stopiņu
muižas vietā atrodas Upeslejas. (no L.Vanagas “Salaspils novads”)
Adrese: Stopiņu novads, Upeslejas, apmēram Tuberkulozes un plaušu slimību centra vietā