Rāda ziņas ar etiķeti Stalbes muiža (Stolben; Ikaten). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Stalbes muiža (Stolben; Ikaten). Rādīt visas ziņas

30.10.19

Stalbes muiža (Stolben; Ikaten)



                                          (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                              (muižas pils senāk)
           


1425.gada rakstos par Livoniju pirmoreiz minēts Stalbes vārds, kas cēlies no muižas īpašnieka Stalbitera uzvārda. Muižas īpašnieki daudzkārt mainījušies, un zīmīgi, ka lielāko daļu no viņiem, dzīvojot šajā muižā, piemeklējuši traģiski notikumi. Saglabājies muižas stallis, kas pārbūvēts par kultūras namu. Padomju saimniecībai Stalbē nebija atļauts celt kultūras namu, tāpēc tika apiets likums un jaunais kultūras nams 1963.gadā tika būvēts kā muižas ēkas rekonstrukcija. Jāsaka gan, ka šī “rekonstrukcija” izskatās pēc daudzdzīvokļu mājas un nevis pēc vēsturiskas celtnes. Stalbes centra apkārtne vēl arvien saglabājusi seno plānojumu.
1972.gadā novadpētnieks Žanis Skudra par Stalbes apmeklējumu raksta: “Aizbraucu līdz Stalbei. Stalbes pilī sovhoza kantoris. Pils pārbūvēta, un ap to neaug neviena zālīte, te ar mašīnām nobraukts kā klons, koki nokaltuši. Agrākajā skaistajā Stalbes muižā redzama tikai postaža.
1899.gadā muižu iegādājās Kampenhauzeni. Eduards Eduards bijis visiem pieejams vīrs ar saimniecisku ķērienu un cilvēki viņam uzticējās. 1906.gada maijā traģiski aprāvās Eduarda mūžs. Revolucionāro komiteju aģitatoriem neizdevās samusināt apkārtējos zemniekus pret muižkungu, jo Eduards pret ļaudīm labi izturējās. Revolucionāri uzpirka vai pierunāja vienu no Stalbes muižas kalpiem nogalināt Kampenhauzenus. Dienā, kad bērni bija izbraukuši uz Veselavu un Stalbē palikuši tikai tolaik jau sirmgalvji Eduards ar sievu Mariju, kalps viņiem uzbruka, kā atmiņās rakstīts "… pārsteidzot ar nāvējošiem cirtieniem". Marija tomēr izdzīvoja, spēja nokļūt līdz telefonam, piezvanīt uz Ungurmuižu un izsaukt palīdzību, taču glābt Eduarda dzīvību neizdevās. Slepkava nākamajā dienā izdarīja pašnāvību. Marijas un Eduarda meita Elza apprecējās ar fon Brimmeru, bet viņas otrais vīrs bija bioloģijas profesors Hermanis Morstats. Viņi ceļoja uz Āfriku un ar Elzas Morstat vārdu publicēta grāmatu sērija bērniem par Āfriku. 1908.gadā Elza izdod grāmatu "Kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem", kur apraksta revolūcijas notikumus Latvijā un savu vecāku skarbo likteni. Latviski laikam nav tulkota.
  

Adrese: Pārgaujas novads, Stalbes pagasts, Stalbe