Rāda ziņas ar etiķeti Sermus). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Sermus). Rādīt visas ziņas

22.02.20

Sērmūkšu muiža (Sērmūkšu muiža, Sermus)

                                                 (Foto no 1938.gada "Pagasta dzīves")







                                            (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

No 1871. līdz 1920. gadam muižā dzīvoja Kasimir Wenzlawowicz, kas bija precējies ar Helene von Krüdener, un viņu pēcnācēji. 1905.gadā muiža tikusi dedzināta.  1920.gadā uz muižas kungu māju pārceļ skolu, kur tā darbojas līdz laikam, kad uzceļ jauno skolas ēku. Wenzlawowicz ģimene viesojusies Latvijā 1996.gadā.

“Austrālijas latvietis” 1962.gadā publicē kādu atmiņu stāstījumu, kur cita starpā teikts: “Jēkabs Skalbe bija aktīvi piedalījies 1905.gada nemieros. Viņš bija piedalījies arī Sērmūkšu muižas dedzināšanā. Pēc muižas aizdedzināšanas vairāki puiši izvilkuši barona karieti no ratnīcas, sajūguši tai priekšā skaistos barona izbraucamos zirgus un tad atstājuši degošo muižu. Skaistos rikšotājus, uz barona karietes bukas sēdēdams, nebija kučierējis neviens cits, kā Jēkabs Skalbe. Par nelaimi, kāds no baronam uzticīgiem kalpiem Jēkabu bija pazinis, un tā viņš nonāca soda ekspedīcijas rokās. Jēkabs savas izrīcības nebija noliedzis, bet pratinātājiem bija atteicies uzdot draugu vārdus, ksg kopā ar viņu bija piedalījušies Sērmūkšu muižas dedzināšanā un braukuši barona karietē. Pratināšanā Jēkabs visādi spīdzināts. Tomēr savus draugus viņš nebija nodevis. Par šo varonību Jēkabs Skalbe bija iesaukts par Dzelža Ješku, jo viņš spīdzināšanā tiešām bija izturējies kā vīrs no dzelzs. Cara tiesa Dzelža Ješku notiesāja uz mūža izsūtījumu Sibīrijā. Pēc 1917. g. revolūcijas viņš atgriezās Piebalgā. Dzelža Ješka bija liels latviešu patriots. Bermonta uzbrukum laikā viņš kājām aizgāja no Piebalgas līdz Rīgai, lai piedalītos cīņā pret Bermontu.”
1928.gadā kāds izdevums publicē 1765.gada ziņojumu, kurā Ādažu mācītājs Baltazars Bergmanis ziņo par aizbēgušu dzimtpuisi: “Mans dzimtpuisis, vārdā Mārtiņš, kuru es nopirku 1734. g. no Skujenes draudzes Sērmūkšu muižas dzimtkunga, kapteiņa fon Hiršheita, par 40 vācu dālderiem, apm. 24 g. v., vidēja auguma, platiem pleciem, gludiem melniem matiem un melnīgsnēju seju, aizbēga, man 1735. g. pārkravājoties no Skujenes uz Ādažiem. Devies pie Mangaļmuižas zemniekiem, viņš pēc dažām dienām piestāja pie  vietējā zemnieka-zvejnieka Reņģītes (Rengit) par  algādzi. Viņam pakaļdzīdamies, es ar saviem ļaudīm ierados Mangaļu muižā un kamēr uzkavējos pie god. kapteiņa fon Numera kundzes, lūgdams sava puiša izdošanu, tikmēr viņu vecā Reņģītes dēli svētdienas rīta bija pārcēluši pār Daugavu.”
1929.gadā tiek laikrakstos publicēts, ka “Sērmūkšu pagastā, bij. Sērmūkšu muižas parkā, uz sagruvušās pils mūriem likts pamatakmens jaunai 6-kl. pamatskolas ēkai. Izbūves darbi aprēķināti uz 130.000 ls. Būvi paredzēts veikt 3 gados”. Pēc tam, sekojot līdzi tā laika presei, redzams, ka skola pabeigta un iesvētīta 1937.gadā. 1937.gada 19.septembrī laikraksti ziņo: “Šodien tautskolu direktors M. Soste izbrauc uz Sērmūkšu pagastu, kur piedalīsies jaunās 6 kl. pamatskolas ēkas iesvētīšanā.”
Kopš 2018.gada internetā lasāms, ka šajā agrākajā skolas ēkā iekārtots Sociālās aprūpes centrs.

Adrese:  Amatas novads, Skujenes pagasts, Sērmūkši