No 1871. līdz 1920. gadam
muižā dzīvoja Kasimir Wenzlawowicz, kas bija precējies ar Helene von Krüdener,
un viņu pēcnācēji. 1905.gadā muiža tikusi dedzināta. 1920.gadā uz muižas kungu māju pārceļ skolu,
kur tā darbojas līdz laikam, kad uzceļ jauno skolas ēku. Wenzlawowicz ģimene
viesojusies Latvijā 1996.gadā.
“Austrālijas latvietis”
1962.gadā publicē kādu atmiņu stāstījumu, kur cita starpā teikts: “Jēkabs
Skalbe bija aktīvi piedalījies 1905.gada nemieros. Viņš bija piedalījies arī
Sērmūkšu muižas dedzināšanā. Pēc muižas aizdedzināšanas vairāki puiši izvilkuši
barona karieti no ratnīcas, sajūguši tai priekšā skaistos barona izbraucamos
zirgus un tad atstājuši degošo muižu. Skaistos rikšotājus, uz barona karietes
bukas sēdēdams, nebija kučierējis neviens cits, kā Jēkabs Skalbe. Par nelaimi,
kāds no baronam uzticīgiem kalpiem Jēkabu bija pazinis, un tā viņš nonāca soda
ekspedīcijas rokās. Jēkabs savas izrīcības nebija noliedzis, bet pratinātājiem
bija atteicies uzdot draugu vārdus, ksg kopā ar viņu bija piedalījušies
Sērmūkšu muižas dedzināšanā un braukuši barona karietē. Pratināšanā Jēkabs
visādi spīdzināts. Tomēr savus draugus viņš nebija nodevis. Par šo varonību
Jēkabs Skalbe bija iesaukts par Dzelža Ješku, jo viņš spīdzināšanā tiešām bija
izturējies kā vīrs no dzelzs. Cara tiesa Dzelža Ješku notiesāja uz mūža
izsūtījumu Sibīrijā. Pēc 1917. g. revolūcijas viņš atgriezās Piebalgā. Dzelža
Ješka bija liels latviešu patriots. Bermonta uzbrukum laikā viņš kājām aizgāja
no Piebalgas līdz Rīgai, lai piedalītos cīņā pret Bermontu.”
1928.gadā kāds izdevums publicē
1765.gada ziņojumu, kurā Ādažu mācītājs Baltazars Bergmanis ziņo par aizbēgušu dzimtpuisi:
“Mans dzimtpuisis, vārdā Mārtiņš, kuru
es nopirku 1734. g. no Skujenes draudzes Sērmūkšu muižas dzimtkunga, kapteiņa
fon Hiršheita, par 40 vācu dālderiem, apm. 24 g. v., vidēja auguma, platiem
pleciem, gludiem melniem matiem un melnīgsnēju seju, aizbēga, man 1735. g.
pārkravājoties no Skujenes uz Ādažiem. Devies pie Mangaļmuižas zemniekiem, viņš
pēc dažām dienām piestāja pie vietējā zemnieka-zvejnieka Reņģītes (Rengit) par algādzi. Viņam pakaļdzīdamies,
es ar saviem ļaudīm ierados Mangaļu muižā un kamēr uzkavējos pie god. kapteiņa
fon Numera kundzes, lūgdams sava puiša izdošanu, tikmēr viņu vecā Reņģītes dēli
svētdienas rīta bija pārcēluši pār Daugavu.”
1929.gadā
tiek laikrakstos publicēts, ka “Sērmūkšu pagastā, bij. Sērmūkšu muižas parkā,
uz sagruvušās pils mūriem likts pamatakmens jaunai 6-kl. pamatskolas ēkai.
Izbūves darbi aprēķināti uz 130.000 ls. Būvi paredzēts veikt 3 gados”. Pēc tam,
sekojot līdzi tā laika presei, redzams, ka skola pabeigta un iesvētīta 1937.gadā.
1937.gada 19.septembrī laikraksti ziņo: “Šodien tautskolu direktors M. Soste izbrauc uz Sērmūkšu pagastu, kur
piedalīsies jaunās 6 kl. pamatskolas ēkas iesvētīšanā.”
Kopš 2018.gada internetā lasāms,
ka šajā agrākajā skolas ēkā iekārtots Sociālās aprūpes centrs.
Adrese: Amatas novads, Skujenes pagasts, Sērmūkši
