Arhīva apzinātajos dokumentos redzams, ka 1839. gadā Kuldīgas apriņķī
esošajā Reņģes muižā, kura atradās tagadējā Rubas pagasta teritorijā, atklāta
skola. Pēc četriem gadiem tā pārcelta uz Jaunlīkupēniem. 1855.gadā ēka nodegusi
un vēlāk atjaunota.1866. gada vasarā skola pārvietota uz 1771. gadā celto Rosas
krogu, un kopš tā laika ieguvusi „Rosas tautskolas” nosaukumu.
1880. gadā Ezeres pagasta vadība nolēma veco krogus ēku nojaukt, vietā
uzceļot divstāvu ķieģeļu skolas namu. 1881. gada 15. aprīlī likts pamatakmens
jaunajai skolai, kura iesvētīta un atklāta 1882. gadā.
1882.gada 26.novembra
“Mājas viesis” raksta: “Mums 27.oktobris šajā gadā bija reta prieka diena, jo
iesvētījām savu skaisti jaunuzcelto Reņģu pagasta Rosas skolas namu. Lai gan
mēs, Lielezernieki, nevaram teikt, ka esam turīgi ļaudis, tad tomēr paruna
patura taisnību, ka “kopība iespēju dod”. To redzam pie sava grezni un cēli uzceltā
skolas nama, kas, bez kādām 4000
strādnieku dienām, amatniekiem vien ap 10 000 rubļus izmaksāja. Un kur tad
nu vēl viss materiāls. Bet varam teikt, ka esam ar lielāko prieku darbu
uzsākuši un pabeiguši, lai būtu tāds, kā mūsu cerības to kāroja.”
Savukārs 1939.gada jūnijā
“Zemgales balss” raksta: “Liela svētku diena būs Rubas
pag. Rozas 6 kl. pamatskolai 23. jūlijs. Šajā dienā skola saņems karogu un
atzīmēs 100 gadu pastāvēšanu. Rozas 6 kl. pamatskola sākusi darboties 1839.
gadā ar nosaukumu «Reņģu pagasta skola». Tās pirmais skolotājs Jānis Šūlmanis,
Dunalkas mežsarga dēls, bijis Cīravas ķestera skolas skolotāja Bergmaņa
audzēknis. Cīravas mācītājs Volters, kas vispār daudz rūpējies par Kurzemes
skolām, viņu aizsūtījis sagatavoties par skolotāju uz Deksenes skolotāju
semināru Karalauču tuvumā. Pēc 2 gadiem Šūlmanis semināru beidzis, un Ezeres
muižas pārvaldnieks viņu pieņēmis par skolotāju Reņģu pagasta skolā, kas tanī
laikā bija vienīgā skola Reņģu muižas iecirknī. Pēc Šūlmaņa nāves 1863. g. par
skolotāju pieņemts Jānis Jēcis, kas bija mācījies Irlavas skolotāju seminārā. 1887.
gadā, par piemiņu lielkņaza Vladimira Aleksandroviča apmeklējumam, skola
nosaukta par Reņģu Vladimira divklasīgo ministrijas skolu. Šis nosaukums arī
pastāvējis līdz krievu valdības beigām. Bez pārziņa Paļēviča toreiz skolā vēl
strādājuši skolotāji Otis Bisenieks un Augusts Rolmanis. Vēlāk Bisenieka vietā
nācis Pāvils Strauss. Skola īsā laikā ieguvusi plašu ievērību, un tajā nākuši
skolēni no tuvienes un tālienes. 1896.gadā Paļēvičs iecelts par Ropažu
mazgadīgo noziedznieku kolonijas direktoru, un viņa vietā par skolas pārzini
nācis otrais skolotājs Pāvils Briedis. Viņš vadijis skolu līdz 1915. gadam, kad
pasaules kara dēļ tā bijusi spiesta darbību pārtraukt. Bet jau drīz pēc
neatkarīgās Latvijas nodibināšanās, 1919. g. 5. februārī, skolā atkal sākušās
mācības. No šī laika arī skola saucas par Ezeres pag. Rozas 6 kl. pamatskolu.
Dažus gadus vēlāk, sadalot Ezeres pagastu, skola ieguvusi tagadējo Rubas pag. Rozas
6 kl. pamatskolas nosaukumu. Skolas vadība atradās Štrausa rokās līdz 1932.
gadam, kad viņš aizgāja pensijā, nostrādājis Rozas pamatskolā 44 gadus. Pēdējos
gados skolai bijuši vairāki pārziņi, bet atjaunotās Latvijas laikā kopš 1936.
g. 5. marta skolu vada Heinrihs Svilpis. Tagad, pēc 100 gadu pastāvēšanas,
skola ar prieku varēs atskatīties uz paveikto audzināšanas darbu, lai ar vēl
lielāku prieku zem jaunā karoga strādātu nākamos gadu simtus.”
Jā, tā rakstīja 1882. un
1939.gadā, bet mūsdienās ne valsts, ne pašvaldība nespēj novērtēt to
ieguldījumu, kas ielikts skaistās ēkas būvē. Nevienam nav nekādas atbildības
par to, ka vēsturiska ēka, kas slacīta mūsu senču sviedriem un uzlūkota ar
apbrīnu un bijību, neglābjami brūk kopā. Durvis stāv vaļā, logi izsisti, logu
rāmji izzagti jeb mētājas turpat zemē, uz jumta aug bērzi. Bet cauri garajai
nezāļu jūrai izaugušas vēl agrākos laikos stādītas studentu nelķes un
dienlilijas. Blakus aug senos laikus pieredzējis ozols.
Adrese: Saldus novads, Rubas pagasts, Rozes
