01.08.19

Rozes skola (Rosas skola)









                                                (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Arhīva apzinātajos dokumentos redzams, ka 1839. gadā Kuldīgas apriņķī esošajā Reņģes muižā, kura atradās tagadējā Rubas pagasta teritorijā, atklāta skola. Pēc četriem gadiem tā pārcelta uz Jaunlīkupēniem. 1855.gadā ēka nodegusi un vēlāk atjaunota.1866. gada vasarā skola pārvietota uz 1771. gadā celto Rosas krogu, un kopš tā laika ieguvusi „Rosas tautskolas” nosaukumu.

1880. gadā Ezeres pagasta vadība nolēma veco krogus ēku nojaukt, vietā uzceļot divstāvu ķieģeļu skolas namu. 1881. gada 15. aprīlī likts pamatakmens jaunajai skolai, kura iesvētīta un atklāta 1882. gadā.
1882.gada 26.novembra “Mājas viesis” raksta: “Mums 27.oktobris šajā gadā bija reta prieka diena, jo iesvētījām savu skaisti jaunuzcelto Reņģu pagasta Rosas skolas namu. Lai gan mēs, Lielezernieki, nevaram teikt, ka esam turīgi ļaudis, tad tomēr paruna patura taisnību, ka “kopība iespēju dod”. To redzam pie sava grezni un cēli uzceltā skolas nama, kas, bez  kādām 4000 strādnieku dienām, amatniekiem vien ap 10 000 rubļus izmaksāja. Un kur tad nu vēl viss materiāls. Bet varam teikt, ka esam ar lielāko prieku darbu uzsākuši un pabeiguši, lai būtu tāds, kā mūsu cerības to kāroja.”
Savukārs 1939.gada jūnijā “Zemgales balss” raksta: “Liela svētku diena būs Rubas pag. Rozas 6 kl. pamatskolai 23. jūlijs. Šajā dienā skola saņems karogu un atzīmēs 100 gadu pastāvēšanu. Rozas 6 kl. pamatskola sākusi darboties 1839. gadā ar nosaukumu «Reņģu pagasta skola». Tās pirmais skolotājs Jānis Šūlmanis, Dunalkas mežsarga dēls, bijis Cīravas ķestera skolas skolotāja Bergmaņa audzēknis. Cīravas mācītājs Volters, kas vispār daudz rūpējies par Kurzemes skolām, viņu aizsūtījis sagatavoties par skolotāju uz Deksenes skolotāju semināru Karalauču tuvumā. Pēc 2 gadiem Šūlmanis semināru beidzis, un Ezeres muižas pārvaldnieks viņu pieņēmis par skolotāju Reņģu pagasta skolā, kas tanī laikā bija vienīgā skola Reņģu muižas iecirknī. Pēc Šūlmaņa nāves 1863. g. par skolotāju pieņemts Jānis Jēcis, kas bija mācījies Irlavas skolotāju seminārā. 1887. gadā, par piemiņu lielkņaza Vladimira Aleksandroviča apmeklējumam, skola nosaukta par Reņģu Vladimira divklasīgo ministrijas skolu. Šis nosaukums arī pastāvējis līdz krievu valdības beigām. Bez pārziņa Paļēviča toreiz skolā vēl strādājuši skolotāji Otis Bisenieks un Augusts Rolmanis. Vēlāk Bisenieka vietā nācis Pāvils Strauss. Skola īsā laikā ieguvusi plašu ievērību, un tajā nākuši skolēni no tuvienes un tālienes. 1896.gadā Paļēvičs iecelts par Ropažu mazgadīgo noziedznieku kolonijas direktoru, un viņa vietā par skolas pārzini nācis otrais skolotājs Pāvils Briedis. Viņš vadijis skolu līdz 1915. gadam, kad pasaules kara dēļ tā bijusi spiesta darbību pārtraukt. Bet jau drīz pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanās, 1919. g. 5. februārī, skolā atkal sākušās mācības. No šī laika arī skola saucas par Ezeres pag. Rozas 6 kl. pamatskolu. Dažus gadus vēlāk, sadalot Ezeres pagastu, skola ieguvusi tagadējo Rubas pag. Rozas 6 kl. pamatskolas nosaukumu. Skolas vadība atradās Štrausa rokās līdz 1932. gadam, kad viņš aizgāja pensijā, nostrādājis Rozas pamatskolā 44 gadus. Pēdējos gados skolai bijuši vairāki pārziņi, bet atjaunotās Latvijas laikā kopš 1936. g. 5. marta skolu vada Heinrihs Svilpis. Tagad, pēc 100 gadu pastāvēšanas, skola ar prieku varēs atskatīties uz paveikto audzināšanas darbu, lai ar vēl lielāku prieku zem jaunā karoga strādātu nākamos gadu simtus.”
Jā, tā rakstīja 1882. un 1939.gadā, bet mūsdienās ne valsts, ne pašvaldība nespēj novērtēt to ieguldījumu, kas ielikts skaistās ēkas būvē. Nevienam nav nekādas atbildības par to, ka vēsturiska ēka, kas slacīta mūsu senču sviedriem un uzlūkota ar apbrīnu un bijību, neglābjami brūk kopā. Durvis stāv vaļā, logi izsisti, logu rāmji izzagti jeb mētājas turpat zemē, uz jumta aug bērzi. Bet cauri garajai nezāļu jūrai izaugušas vēl agrākos laikos stādītas studentu nelķes un dienlilijas. Blakus aug senos laikus pieredzējis ozols.

Adrese: Saldus novads, Rubas pagasts, Rozes