Baronu Kampenhauzenu dzimtas kapliča celta 18. gadsimtā. Johans, pēdējais muižas īpašnieks, pārdevis pārējās muižas, paturēja Ropažu muižu un valdīja šeit līdz mūža galam 1782.gadā, kad tika apglabāts savā jaunajā dzimtas kapličā marmora sarkofāgā. Vēlāk te tika guldīti arī Kampenhauzena pēcnācēji Bergi un Budbergi, kuriem virs ieejas uzstādīja Kampenhauzenu brīvkungu ģērboni. Kapličā apglabāti arī Ropažu mācītāju Valteru dzimtas pārstāvji. Apkārt kapličai bijusi kapsēta. Vietējie Ropažu iedzīvotāji stāsta, ka šajā svētvietā kāds padomju okupācijas periodā bija pamanījies ierīkot garāžu.
Fon
Kampenhauzeni (von
Campenhausen) - holandiešu izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta
Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Polijā. Dzimtas
aizsācējs bijis Lībekas tirgotājs Hermanis Kamphūzens (Camphusen), kura
dēls Hermanis 1622. gadā kļuva par Stokholmas pilsoni, bet tā dēls Johans
Hermanis Kampenhūzens (1641.-1705.), Zviedrijas armijas virsnieks, kļuva par
Rīgas vicekomendantu un pilsoni. 1744. gadā Zviedrijas karalis daļai dzimtas
piešķīra brīvkunga titulu (kopš 1756. gada Krievijas impērijas dokumentos
dēvēti par baroniem). 1711. gadā Johans Baltazars fon Kampenhauzens
(1689.1758.) uzsāka militāro un politisko karjeru Krievijas impērijā, kas bija
pievienojusi savai teritorijai Vidzemi. 1742. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes
bruņniecības matrikulā. 1939. gadā politiskās situācijas spiesti pēdējie
Kampenhauzeni pameta dzimteni.
Dažādos
laika periodos dzimtas valdījumā bijušas: Unguru (Orellen), Turaidas (Treyden),
Kūduma (Kudesel), Lenču (Lenchi), Ilzenes (Ilsen),
Lēdurgas (Loddiger), Veselavas (Wesselshof), Ropažu (Rodenpois)
u.c. muižas.
Par
Kampenhauzenu dzīvi Latvijā brīnišķīgi apraktīts Z. Fēgezaka grāmatās “Senči un
pēcteči” un “Baltiešu gredzens”.
Adrese:
Ropažu novads, Ropaži, apmēram Bērzu iela 1
