Celta no 1690. līdz 1692. gadam Puzes muižas īpašnieka Emeriha fon Mirbaha
laikā. Virs ieejas baznīcā atrodas 4 Mirbahu dzimtas ģerboņi, jo ziedoja naudu
baznīcas celtniecībai un Aivara Lemberga ģerbonis, jo ieguldīja līdzekļus
baznīcas restaurācijā. Baznīcu 1692. gadā iesvēta mācītājs Johans Gampers.
1804. gadā pēc ugunsgrēka postījumiem baznīcas tornis tiek uzcelts zemāks. Šajā ugunsgrēkā gāja bojā pirmā altāra glezna, šodien altārā ir
Puzenieku muižas īpašnieka fon Grotusa dāvinātā gleznas kopija „Kristus
noņemšana no krusta”. Pasaules karos baznīca nav cietusi, bet padomju okupācijas laikā no 1977.
līdz 1987. gadam, tā tika izzagta un izdemolēta.
Par 1969.gadā šeit redzēto raksta novadpētnieks Žanis Skudra: “Te sētas vārti izlauzti — tanīs esot iebraucis kāds traktorists — kāds bijušais draudzes loceklis. Ap baznīcu govju mēsli — te ganījušās govis, kas tādā pašā veidā “apmeklējušas" arī mācītāju kapus pie baznīcas. Tanīs arī apglabāts Puzes mācītājs Blumbergs, kas te Puzē bijis pirmais latviešu mācītājs. Lielā koka pastorāta māja vēl draudzes rīcībā, un tanī dzīvo mācītāja Blumberga atraitne, kā arī ērģelniece un tagadējais mācītājs, kas esot arī baptistu sludinātājs.”
Par 1969.gadā šeit redzēto raksta novadpētnieks Žanis Skudra: “Te sētas vārti izlauzti — tanīs esot iebraucis kāds traktorists — kāds bijušais draudzes loceklis. Ap baznīcu govju mēsli — te ganījušās govis, kas tādā pašā veidā “apmeklējušas" arī mācītāju kapus pie baznīcas. Tanīs arī apglabāts Puzes mācītājs Blumbergs, kas te Puzē bijis pirmais latviešu mācītājs. Lielā koka pastorāta māja vēl draudzes rīcībā, un tanī dzīvo mācītāja Blumberga atraitne, kā arī ērģelniece un tagadējais mācītājs, kas esot arī baptistu sludinātājs.”
Adrese: Ventspils novads, Puzes pagasts, Puzes muiža
