Piemineklis
Ziemassvētku kauju piemiņai Džūkstē veltīts 1944. gada Ziemassvētku kaujās
kritušajiem latviešu leģiona 19. divīzijas cīnītājiem. Pieminekļa autors ir
tēlnieks I.Dobičins, arhitekte R.Dobičina.
Pirmoreiz
piemineklis atklāts 1990. gadā, un tajā pašā gadā pēc mēneša vandāliski
uzspridzināts. 1991.gadā, saglabājot vecā atliekas, autori to atkal uzstādīja
no jauna.
“Jelgavas
ziņotājs” 07.12.1990. raksta: “Tukuma rajona Džūkstes
iedzīvotājus naktī no 4. uz 5. decembri pamodināja sprādzienu dārdi. No rīta
tika noskaidrots, ka nezināmas personas pusdivos naktī uzspridzinājušas
pieminekli latviešu leģionāriem, kurš tika uzstādīts šā gada 11. novembrī. ...
Šajā zemes laukumiņā, kur vien roc, cilvēku kauli. Šeit, Kurzemes katla sirdī,
1944.—1945. gadā bojā gāja simtiem latviešu, kuri bija iestājušies vai arī
bijuši spiesti dienēt leģionāros. Pēckara periodā par viņiem Latvijā nerunāja,
nepieminēja, it kā tie nebūtu bijuši cilvēki, kas miruši Kurzemes katlā. Tikai
pēdējos divus trīs gadus, atklājot vēsturisko patiesību, apjaušam dzīvības
vispārcilvēcisko vērtību, nepieciešamību glabāt piemiņā katru. Pie agrāk
nezināmiem kapiem, kuros otrajā pasaules karā apglabāti latviešu un vācu
karavīri, kā no zemes izauguši balti krusti. Viens no pirmajiem tika uzstādīts
Džūkstē, ciemata centrā. Tad arī radās ideja iemūžināt latviešu leģionāru piemiņu akmens monumentā. Visi kopā savāca
piemineklim naudu. Iniciatore - Latvijas Tautas frontes Džūkstes grupa.
Palīdzēja arī saimniecības administrācija. 11.novembrī, Lāčplēša dienā, pa
Džūkstes galveno ielu devās gājiens, notika latviešu leģionāriem veltītā
pieminekļa atklāšana. Tie bija svētki.
Tiem, kas izbriduši kara pekli un pēckara gados bijuši spiesti klusēt, tā bija
piemiņa par uz mūžu Džūkstes zemē palikušajiem Latvijas dēliem. Pār viņiem
noliecās Dzimtenes karogs, skanēja mūzika, viņiem bija atnesti ziedi. Sprādzienu izmētātie apvītušie ziedi tepat
vien guļ, apkārt mētājas akmens šķembas. Kā liecina apkārtējo māju iedzīvotāji,
naktī bijuši trīs spēcīgi sprādzieni, cits pēc cita. Nozieguma pēdas skaidri
redzamas - degauklas atliekas, sarkana krāsa uz postamenta, divi paštaisīti
plakāti, uz kuriem kroplīgā latviešu valodā uzrakstīts: “Fašismu nē”. Kas ir
spējīgs uz šādu noziegumu? Var iedomāties dažādas versijas, skaidrības pagaidām
nav. Jo vairāk tāpēc, ka 5. decembrī uz notikuma vietu izsauktie Tukuma milicijas
un prokuratūras darbinieki vēl nebija ieradušies. ledzīvotāji mēģināja
norobežot šo vietu, diemžēl ziņkārīgie to neņēma vērā. Un nav jābrīnās, ja
kompetentiem orgāniem atliks vien rokas noplātīt. Mīļie cilvēki! Kādā gadsimtā
mēs dzīvojam! Miera laikā pār cilvēku kapiem skan sprādzieni. Vai tiešām tas
var palikt nesodīts? Kāds taču gatavoja šo akciju. Kur var dabūt sprāgstvielas,
degauklu? Un visbeidzot: kur ir garantija, ka kaut kas līdzīgs neatkārtosies?
Р. S. Kā kļuvis zināms, Latvijā naktī no 4. uz 5. decembri apmēram vienā un tajā pašā laikā izdarīti vēl trīs līdzīgi noziegmi. Šāda organizēta akcija neviļus izraisa asociāciju ar PSRS aizsardzības ministra Ježova uzstāšanos PSRS prezidenta vārdā. Tajā izskanēja aicinājums nepieļaut padomju pieminekļu demontāžu un iznīcināt «fašistiskos» pieminekļus.”
Р. S. Kā kļuvis zināms, Latvijā naktī no 4. uz 5. decembri apmēram vienā un tajā pašā laikā izdarīti vēl trīs līdzīgi noziegmi. Šāda organizēta akcija neviļus izraisa asociāciju ar PSRS aizsardzības ministra Ježova uzstāšanos PSRS prezidenta vārdā. Tajā izskanēja aicinājums nepieļaut padomju pieminekļu demontāžu un iznīcināt «fašistiskos» pieminekļus.”
Adrese: Tukuma novads, Džūkstes pagasts, Džūkste, parks
