Pastendei ir
vairāk nekā 700 gadu vēsture. Muižas varenību, ieskaitot muižnieku dzīvojamo
māju un parku ar eksotiskajiem augiem, savulaik radīja vācu baronu fon Hānu dzimta
(1476 — 1920). Tā tika celta galvenokārt 18. gadsimtā ar klasicisma stila
iezīmēm, bet muižnieku dzīvojamās ēkas vecākā daļa — 17. gadsimtā. Ap 1780. un
1800. gadu veikta lielākā pārbūve. Pastendes muiža Hānu dzimtai
piederēja līdz pat 1920. gada zemes reformai 444 gadus 14 muižturiem 13 paaudzēs.
Pirmais Pastendes muižturis bija barons Heinrihs fon Hāns (dzīvojis vismaz līdz
1518.), bet pēdējais — barons Eberhards Edmunds Teodors Vilhelms Nikolass fon
Hāns (1893—1945), kurš 1939.gadā izceļoja uz Vāciju. Pavisam Hāniem Kurzemē
piederējušas 14 muižas.
Īpaši izceļams būtu barons Teodors fon Hāns, kurš no 1836. līdz 1857.gadam
bija Kurzemes muižnieku vadītājs. Būdams saimnieciski moderni izglītots, viņš
ierosināja atcelt klaušas kā novecojušu saimniecisko attiecību veidu un pāriet
uz zemes renti. 1840.gadā landtāgs to noraidīja. Lai pierādītu savu taisnību, viņš
atcēla klaušas Pastendē un citās viņa īpašumā esošās muižās. Meklējot jaunus
ienākumu avotus, viņš veidoja dažādus rūpalus. Viņš materiāli atbalstīja
Irlavas skolotāju semināru un 1858.gadā atvēra skolu Pastendes bērniem, nodrošināja
skolu ar pārtiku, burtnīcām, grāmatām, sedza apkures un apgaismošanas
izdevumus. Pateicībā par to skolas pirmais skolotājs Ansis Kopfšteins kopā ar
skolēniem no skolas līdz pilij iestādīja 2 km garu liepu aleju. (izmantoti
materiāli no A.Plauža grāmatas “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”)
Muižas apbūves
ansambli veido muižnieku dzīvojamā ēka, divas kavalieru ēkas, kas novietotas
simetriski pret dzīvojamo ēku viena otrai pretim, vairākas saimniecības ēkas,
kā staļļi, kūtis, kas samērā stipri pārbūvētas. Arī spirta brūzis atrodas
avārijas stāvoklī. Divstāvu muižas kungu ēkā daļēji saglabājies sākotnējais
simetriskais telpu plānojums, kā arī dažas interjera detaļas no griestu
gleznojumiem.
20. gadsimta 20.
gados muiža konfiscēta un nonāca Latvijas valsts īpašumā. No 1938. gada janvāra
līdz 1941. gada maijam Pastendes muižā bija dislocētas Latvijas armijas
2.Ventspils kājnieku pulka daļas. Otrā pasaules kara gados laikā no 1941. gada
jūlija līdz novembrim Vācijas okupācijas varas iestādes iekārtoja muižā
koncentrācijas nometni, kur turēja vidēji ap 200 ieslodzīto. No 1944. gada
oktobra līdz 1945. gada 8. maijam Pastendes muižā un Pastendes pamatskolā
atradās vērmahta kara lazarete. Kopš 1945. gada muižas ēkā atrodas Pastendes
pamatskola.
Muižas ansamblis
ar ēku savstarpējo simetrisko izvietojumu un fasāžu veidojumu ir spilgts
klasicisma stila arhitektūras paraugs Latvijā, turklāt saglabājies bez
ievērojamām pārbūvēm.
Nedaudz plašāk par Pastendes muižu - http://pelecalasitava.lv/wp-content/uploads/2013/12/Jaunibas-zeme-Pastende-piem.pdf
Adrese: Talsu novads , Ģibuļu pagasts, Pastende
