07.07.19

Pastendes muiža (Postenden)

                                             (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)


Pastendei ir vairāk nekā 700 gadu vēsture. Muižas varenību, ieskaitot muižnieku dzīvojamo māju un parku ar eksotiskajiem augiem, savulaik radīja vācu baronu fon Hānu dzimta (1476 — 1920). Tā tika celta galvenokārt 18. gadsimtā ar klasicisma stila iezīmēm, bet muižnieku dzīvojamās ēkas vecākā daļa — 17. gadsimtā. Ap 1780. un 1800. gadu veikta lielākā pārbūve. Pastendes muiža Hānu dzimtai piederēja līdz pat 1920. gada zemes reformai 444 gadus 14 muižturiem 13 paaudzēs. Pirmais Pastendes muižturis bija barons Heinrihs fon Hāns (dzīvojis vismaz līdz 1518.), bet pēdējais — barons Eberhards Edmunds Teodors Vilhelms Nikolass fon Hāns (1893—1945), kurš 1939.gadā izceļoja uz Vāciju. Pavisam Hāniem Kurzemē piederējušas 14 muižas.

Īpaši izceļams būtu barons Teodors fon Hāns, kurš no 1836. līdz 1857.gadam bija Kurzemes muižnieku vadītājs. Būdams saimnieciski moderni izglītots, viņš ierosināja atcelt klaušas kā novecojušu saimniecisko attiecību veidu un pāriet uz zemes renti. 1840.gadā landtāgs to noraidīja. Lai pierādītu savu taisnību, viņš atcēla klaušas Pastendē un citās viņa īpašumā esošās muižās. Meklējot jaunus ienākumu avotus, viņš veidoja dažādus rūpalus. Viņš materiāli atbalstīja Irlavas skolotāju semināru un 1858.gadā atvēra skolu Pastendes bērniem, nodrošināja skolu ar pārtiku, burtnīcām, grāmatām, sedza apkures un apgaismošanas izdevumus. Pateicībā par to skolas pirmais skolotājs Ansis Kopfšteins kopā ar skolēniem no skolas līdz pilij iestādīja 2 km garu liepu aleju. (izmantoti materiāli no A.Plauža grāmatas “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”)

Muižas apbūves ansambli veido muižnieku dzīvojamā ēka, divas kavalieru ēkas, kas novietotas simetriski pret dzīvojamo ēku viena otrai pretim, vairākas saimniecības ēkas, kā staļļi, kūtis, kas samērā stipri pārbūvētas. Arī spirta brūzis atrodas avārijas stāvoklī. Divstāvu muižas kungu ēkā daļēji saglabājies sākotnējais simetriskais telpu plānojums, kā arī dažas interjera detaļas no griestu gleznojumiem.

20. gadsimta 20. gados muiža konfiscēta un nonāca Latvijas valsts īpašumā. No 1938. gada janvāra līdz 1941. gada maijam Pastendes muižā bija dislocētas Latvijas armijas 2.Ventspils kājnieku pulka daļas. Otrā pasaules kara gados laikā no 1941. gada jūlija līdz novembrim Vācijas okupācijas varas iestādes iekārtoja muižā koncentrācijas nometni, kur turēja vidēji ap 200 ieslodzīto. No 1944. gada oktobra līdz 1945. gada 8. maijam Pastendes muižā un Pastendes pamatskolā atradās vērmahta kara lazarete. Kopš 1945. gada muižas ēkā atrodas Pastendes pamatskola.

Muižas ansamblis ar ēku savstarpējo simetrisko izvietojumu un fasāžu veidojumu ir spilgts klasicisma stila arhitektūras paraugs Latvijā, turklāt saglabājies bez ievērojamām pārbūvēm.

Nedaudz plašāk par Pastendes muižu - http://pelecalasitava.lv/wp-content/uploads/2013/12/Jaunibas-zeme-Pastende-piem.pdf

Adrese: Talsu novads , Ģibuļu pagasts, Pastende