(2018.gada foto)
13.gadsimta sākumā Aizkraukle bija viens no lielākajiem
Daugavas lībiešu centriem upes labajā krastā. Aizkraukles pilskalnā (blakus
Ašķeres strautam) atradās koka pils, kuru apdzied Andreja Pumpura eposā
"Lāčplēsis". 1205. gadā
Zobenbrāļu ordeņa bruņinieki šo pili
nodedzināja, bet pēc gada Aizkrauklē ieradās pirmie kristīgās ticības
sludinātāji, kuri piespieda aizkraukliešus pieņemt katoļticību.
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka senākā Aizkraukles pils
celta uz seno lībiešu pilskalna ordeņa mestra Venno valdīšanas laikā
(1204-1209). Tā celta kā aizsargs pret leišu sirotājiem un tajā saimniekoja
Zobenbrāļu ordeņa komturi. 1226.gadā (citur - 1230.gadā) to ieņēma Viesturs,
bet nespēja tur ilgi noturēties.
Pēc
Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1237.gadā Aizkraukles pili pārvalda Livonijas
ordenis. 1279.gada 5.martā pie Aizkraukles notiek viena no lielākajām kaujām, kas
ietekmēja zemgaļu likteni. Šajā dienā vācu karaspēks ar bagātu laupījumu
atgriezās no karagājiena Lietuvā. Lietuvieši dzinās pakaļ, pie Aizkraukles
karaspēku panāca un uzbruka. Sadursmes brīdī Nameiša vadītie zemgaļu karavīri,
kas bija spiesti iet līdzi krustnešiem sirojumā uz Lietuvu, pameta tos un
pievienojās leišiem. Vācieši kauju zaudēja, tajā krita 71 Vācu ordeņa
bruņinieks, daudzi Rīgas arhibīskapijai un citām zemēm pakļautie bruņinieki un
ieroču nesēji. Dzīvību zaudēja arī pats ordeņa mestrs Ernsts. Tā ir viena no
izcilākajām 13.gadsimta kaujām, kur uzvaru izcīnīja vietējo cilšu karaspēks.
Pēc kaujas Zemgalē sākās brīvības karš. 1559.gadā Aizkraukle tika ieķīlāta poļiem, 1577.gadā to ieņem krievi Ivana Bargā vadībā un tiek pamatīgi izpostīta. Līdz 1633.gadam pils vēl bija vesela, bet jau 1680.gadā no tās palikušas tikai drupas. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai vienas sienas fragmenti un pamati.
Adrese: Aizkraukles novads, Aizkraukles pagasts
