(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
To cēla 1763.gadā Christian von Wilcken (1736-1794). Vēlāk to nopirka dēls Nicolaus Weinhold von Wilcken 1771. gadā par 25000 taleriem.1810.gadā viņš bankrotēja un tā rezultātā muižu pārņēma dēls barons Karls Ādolfs fon Tizenhauzens par 100000 rubļiem. Pēdējais muižas īpašnieks bija Vilhelms fon Tranzē-Rozeneks (1876-1962). Viņš miris atceļā no Baltijas apmeklējuma. Mūsdienās saglabājušās tikai 3 laukakmeņu mūra ēku drupas. 19. gadsimta sākumā celtā kungu māja nodegusi 1944. gadā, vācu karaspēkam atkāpjoties. Kungu māja bijusi gara vienstāva celtne ar augstu cokolstāvu un piecu ailu asu rizalītu centrā. Ēkas priekšā atradies plašs lievenis ar masīvām granīta kolonnām, kuru fragmenti vēl tagad drupās saskatāmi. Uz galveno ieeju veda simetriski lokveida pandusi, kurus abās pusēs norobežoja granīta stabu rinda ar iekārtām metāla ķēdēm. Tuvumā atradusies pārvaldnieka māja, kuras formu un apjomu arhitektoniskais risinājums bijis līdzīgs kungu mājai. Trešās drupas saglabājušās no brūža. Visas celtņu drupas ieskauj parks.
Jaunbebru muižas parka malā atrodas sarkana šķūņa drupas un soda priede. Tās ir vistiešākās liecinieces 1841. gada zemnieku nemieriem, kas guvuši apzīmējumu Bebru kartupeļu dumpis. Jaunbebru zemnieku "Kartupeļu dumpis" notika septembrī - kartupeļu rokamajā laikā, tādēļ vēsturē iegājis ar tādu nosaukumu. Tas bija protests pret muižkungiem un uzlūkojams par pirmo tautas atmodas vēstnesi.
Adrese: Kokneses novads, Bebru pagasts, Jaunbebri
