(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
.JPG)
To cēla 1763.gadā Christian von
Wilcken (1736-1794). Vēlāk to nopirka dēls Nicolaus Weinhold von Wilcken 1771.
gadā par 25000 taleriem.1810.gadā viņš bankrotēja un tā rezultātā muižu pārņēma
dēls barons Karls Ādolfs fon Tizenhauzens par 100000 rubļiem. Pēdējais muižas īpašnieks
bija Vilhelms fon Tranzē-Rozeneks (1876-1962). Viņš miris atceļā no Baltijas
apmeklējuma.
Mūsdienās saglabājušās tikai 3
laukakmeņu mūra ēku drupas. 19. gadsimta sākumā celtā kungu māja nodegusi 1944.
gadā, vācu karaspēkam atkāpjoties. Kungu māja bijusi gara vienstāva celtne ar
augstu cokolstāvu un piecu ailu asu rizalītu centrā. Ēkas priekšā atradies
plašs lievenis ar masīvām granīta kolonnām, kuru fragmenti vēl tagad drupās
saskatāmi. Uz galveno ieeju veda simetriski lokveida pandusi, kurus abās pusēs
norobežoja granīta stabu rinda ar iekārtām metāla ķēdēm. Tuvumā atradusies
pārvaldnieka māja, kuras formu un apjomu arhitektoniskais risinājums bijis
līdzīgs kungu mājai. Trešās drupas saglabājušās no brūža. Visas celtņu drupas
ieskauj parks.
Jaunbebru muižas parka malā
atrodas sarkana šķūņa drupas un soda priede. Tās ir vistiešākās liecinieces
1841. gada zemnieku nemieriem, kas guvuši apzīmējumu Bebru kartupeļu dumpis.
Jaunbebru zemnieku "Kartupeļu dumpis" notika septembrī - kartupeļu
rokamajā laikā, tādēļ vēsturē iegājis ar tādu nosaukumu. Tas bija protests pret
muižkungiem un uzlūkojams par pirmo tautas atmodas vēstnesi.
Adrese: Kokneses novads, Bebru pagasts, Jaunbebri
