(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Pirmās rakstītās ziņas par
Šķirstiņu muižu ir no 1492.gada, kad Klauss Zalce to nopircis kopā ar ciemu.
Nākamajos gados mainījušies muižas īpašnieki: Jakobs Aderkass, Johans fon
Tīzenhauzens, fon Bergs, Kadeuss, pulkvedis fon Cimmermans, Kārlis fon Zommers.
Alma Miķelsone stāsta 1997.gadā: “Celta 19. gadsimta beigās, pieder vācu
baronam Zommeram, sieva Helēna. Muiža būvēta no koka un apšūta ar ķieģeļiem.
Muižas priekšā runda, kura apstādīta ar pojenēm: viena balta, viena sarkana …
Divi pagrabi: ledus pagrabs un ābolu pagrabs. Pa "Vītolu ceļu" Zommers
gājis pastaigā uz Unguriņkalnu. Pie Unguriņu kalna atradusies kapsēta, kurā
apglabāti muižas iedzīvotāji u.c. no apkārtnes. Unguriņu kalnā bijis arī deju
placis. Muižai piederējušas mājas: Balvas, Broči (māla), Auziņas (guļbūve).
Balvās bijusi rija. Broču dārzs bijis muižas ābeļu dārzs. Pēc muižas
atsavināšanas tā pārgājusi pagasta īpašumā: ierīkota nespējnieku māja, tautas
nams, dzīvokļi.” Karlīne Gertnere stāsta 1976.gadā: “Raudupes muiža celta ap
1850.gadu. Muižkungs Zommers pats dzīvojis Pilītēs. Ap 1939.gadu muižkungs
aizbraucis uz Vāciju. Pēc tam muižā ir nespējnieku nams. Kolhoza laikā muižā ir
kantoris, klubs. Ap 50-iem gadiem - veikals.”
Muižai piederējušas arī
dzirnavas, celtas ap 1860.gadu. Dzirnavu ēkas otrajā galā bijis krogs un dzīvokļi.
Pirmais dzirnavu pārvaldnieks bijis Cīrulis. Dzirnavām ūdens ņemts no
Dzirnupītes. Dzirnavas darbojās līdz 2.pasaules karam. Vēlāk upīte paplašināta,
izrakts ezers. Agrāk šo vietu sauca nevis par Šķirstiņiem, bet par
Robežniekiem.
Muižas ēka 1999.gadā nodegusi
ugunsgrēkā.
Lai arī muižas ēka nodegusi un
par tās eksistenci liecina tikai nedaudz mūra atliekas, kuras gandrīz nav
saskatāmas, jo tām cauri aug koki un krūmi, visa apkārtējā vide ļoti sakopta,
zāle nopļauta. Blakus esošās dzirnavas tagad ir privātīpašums un pārveidota par
dzīvojamo ēku, kurā dzīvo laipni un ieinteresēti ļaudis.
Adrese: Limbažu novads, Viļķenes pagasts, Šķirstiņi
