Pirmās rakstītās ziņas par Šķirstiņu muižu ir no 1492.gada, kad Klauss Zalce to nopircis kopā ar ciemu. Nākamajos gados mainījušies muižas īpašnieki: Jakobs Aderkass, Johans fon Tīzenhauzens, fon Bergs, Kadeuss, pulkvedis fon Cimmermans, Kārlis fon Zommers. Alma Miķelsone stāsta 1997.gadā: “Celta 19. gadsimta beigās, pieder vācu baronam Zommeram, sieva Helēna. Muiža būvēta no koka un apšūta ar ķieģeļiem. Muižas priekšā runda, kura apstādīta ar pojenēm: viena balta, viena sarkana … Divi pagrabi: ledus pagrabs un ābolu pagrabs. Pa "Vītolu ceļu" Zommers gājis pastaigā uz Unguriņkalnu. Pie Unguriņu kalna atradusies kapsēta, kurā apglabāti muižas iedzīvotāji u.c. no apkārtnes. Unguriņu kalnā bijis arī deju placis. Muižai piederējušas mājas: Balvas, Broči (māla), Auziņas (guļbūve). Balvās bijusi rija. Broču dārzs bijis muižas ābeļu dārzs. Pēc muižas atsavināšanas tā pārgājusi pagasta īpašumā: ierīkota nespējnieku māja, tautas nams, dzīvokļi.” Karlīne Gertnere stāsta 1976.gadā: “Raudupes muiža celta ap 1850.gadu. Muižkungs Zommers pats dzīvojis Pilītēs. Ap 1939.gadu muižkungs aizbraucis uz Vāciju. Pēc tam muižā ir nespējnieku nams. Kolhoza laikā muižā ir kantoris, klubs. Ap 50-iem gadiem - veikals.”
Muižai piederējušas arī dzirnavas, celtas ap 1860.gadu. Dzirnavu ēkas otrajā galā bijis krogs un dzīvokļi. Pirmais dzirnavu pārvaldnieks bijis Cīrulis. Dzirnavām ūdens ņemts no Dzirnupītes. Dzirnavas darbojās līdz 2.pasaules karam. Vēlāk upīte paplašināta, izrakts ezers. Agrāk šo vietu sauca nevis par Šķirstiņiem, bet par Robežniekiem.
Muižas ēka 1999.gadā nodegusi ugunsgrēkā.
Lai arī muižas ēka nodegusi un par tās eksistenci liecina tikai nedaudz mūra atliekas, kuras gandrīz nav saskatāmas, jo tām cauri aug koki un krūmi, visa apkārtējā vide ļoti sakopta, zāle nopļauta. Blakus esošās dzirnavas tagad ir privātīpašums un pārveidota par dzīvojamo ēku, kurā dzīvo laipni un ieinteresēti ļaudis.
Adrese: Limbažu novads, Viļķenes pagasts, Šķirstiņi
