Sākotnēji baznīcas ēka piedrējusi Grāvju muižiņai un tajā tikusi ierīkota Mežaparka elektrostacija, bet pēc Mežaparka pievienošanas Rīgas pilsētas elektrības tīklam tai vairs nebija pielietojuma. Pirmā pasaules kara laikā bija izsīkuši līdzekļi, kas paredzēti baznīcas būvei un tāpēc uzņēmums "Būvbiedrība" un tā vadītājs Heinrihs Ahte ar kundzi ierosināja elektrostacijas ēku pārbūvēt par kapelu. Iespējams, ka kapelas projekta autors ir Eduards Kupfers. Pārbūves darbi ieilga līdz 1919. g. 31. janvārim, kad baznīcu iesvētīja vācu ev.-lut. draudžu bīskaps Polhaus. Tai dotais Gustava Ādolfa nosaukums saistāms ar Gustava Ādolfa biedrību, kuras nodaļa darbojusies arī Rīgā un atbalstīja izkaisītos draudzes locekļus. Inventāru baznīcai dāvinājusi Diakonisu biedrība.
Patstāvīga
draudze Mežaparkā nav nodibināta, bet baznīcā dievkalpojumus vadījuši mācītāji
no dažādām Rīgas vācu draudzēm, trīs pēdējos gados pirms vācu draudžu locekļu
repatriācijas — no Jēkaba baznīcas.
1937.
gada pavasarī mācītājam prof. E. Rumbam, pārejot dzīvot uz Mežaparku, kopā ar
toreizējo Kristus draudzes priekšnieku prof. P. Dāli, radies nodoms noturēt
dievkalpojumus Mežaparka baznīcā arī latviešu valodā. Pēc panāktās vienošanās
ar Jēkaba draudzi, dievkalpojumus, kas notikuši vienu vai divas reizes mēnesī
pirms vācu draudzes dievkalpojuma, vadījis prof. Rumba, par ērģelniekiem
darbojušies Br. Skulte, Ād. Skulte u. c.
Dažus gadus pirms Otrā pasaules kara tika nolemts latviešu
draudzei būvēt atsevišķu baznīcu, bet šo ieceri iztraucēja karš un okupācijas
varas nodibināšanās. Okupācijas vara arī bija tā, kas Mežaparka
baznīcai atrāva viņas iemīļoto mācītāju prof. Edgaru Rumbu (tika izsūtīts un
mira Sibīrijā, izvesta arī viņa māte, sieva Ida,
dēls Ansgars (8 g.) un meita Marija (7 mēn.)), kura vadītajos
dievkalpojumos mazajā dievnamā arvien kuplākā skaitā bija pulcējusies Mežaparka
latviešu inteliģence un jaunatne. Pēc viņa dievkalpojumus Mežaparka baznīcā
vadījuši Rīgas pilsētas prāv. iecirkņa vikārmācītāji: Edm. Šmits, L. Čuibe u.
c. (izmantots raksts no 1943,gada laikraktsa “Baznīcas ziņas)
1970. gadā baznīcā bijis ugunsgrēks. 1970.gada laikraksts “Laiks” raksta: “No Latvijas saņemtās vēstules ziņo, ka Rīgā no vandālisma smagi
cietušas Mežaparka un Katlakalna baznīcas. Oktobra beigās Mežaparka ev. lut. Gustava Ādolfa baznīcā sadedzināts baznīcas arhīvs un
mēbeles un stipri cietusi pati baznīca.”
2011.gadā ielu, uz kuras atrodas baznīca, nosauca par mācītāja Roberta Feldmaņa ielu. Robertu Feldmani pēc atgriešanās no izsūtījuma 1955. gadā apstiprināja par mācītāju Katlakalna draudzē un tās filiālē Olainē, kur viņš atjaunoja Olaines baznīcu. 1979. gadā, pēc mācītāja Romāna Vanaga nāves, Rīgas Mežaparka draudze Gustava Ādolfa baznīcā aicināja R. Feldmani par savu mācītāju. Liela daļa teoloģijas studentu nāca tieši no draudzēm, kurās kalpoja Feldmanis, īpaši no Mežaparka draudzes. Okupācijas gados Roberts Feldmanis kalpoja arī par baznīcas vēstures pasniedzēju Teoloģijas seminārā topošajiem luterāņu garīdzniekiem.
Adrese: Rīga, Roberta Feldmaņa iela 1
