Mārtiņa
sala ir mākslīgi radīta, neveiksmīgi rokot rumbas apvedkanālu (saukts par Hercoga
Jēkaba kanālu, Mārtiņsalas kanālu, Ventas kanālu).
17.gadsimtā,
attīstoties preču ražošanai, hercogs Jēkabs bija iecerējis padarīt Ventu
kuģojamu arī augšpus rumbas, tā veicinot tirdzniecības attīstību. Viņš mēģināja
izbūvēt kuģiem apvedceļu ap rumbu un padarīt Kuldīgu par ostas pilsētu. Sākumā hercogs
norīkojis uzspridzināt Ventas rumbu, pieaicinot franču inženieri. Jau pēc pirmā
sprādziena parādījās plaisas hercoga pils sienās, tādēļ bīstamo dolomīta iežu
spridzināšanu neturpināja. Tad nolēma rakt apvedkanālu, bet arī to nebija
iespējams paveikt bez spridzināšanas.
Darbus
turpināja pēc simts gadiem, bet arī nepabeidza. 19.gadsimtā cara valdība cerēja
izveidot ūdensceļu starp Baltijas un Melno jūru. Arī šajā reizē kanāls netika
pabeigts – projekts izrādījās ekonomiski neizdevīgs un 1831.gadā to pārtrauca.
Vienlaicīgi bija uzsākti arī darbi pie kanāliem no Melnās jūras pa Dņepru, uz
Nemunu un talāk uz Ventu. Kā kuriozu var minēt to, ka pie Ventas kanāla vēl
strādāja 20 gadus pēc visu citu darbu pārtraukšanas, jo vajadzēja izdomāt dabu
turku karagūstekņiem. Šobrīd vēl redzama karagūstekņu izraktā kanāla daļa, kas
netika ne turpināta, ne izmantota.
Adrese: blakus Ventas rumbai un tiltam pār Ventu Kuldīgā
