Skolas ēku cēla pie Pekšu ezera barona
Rozena ierādītajā zemē. Tā sāka darboties 1871.gadā. Sākumā tā bija vienstāva
mūra ēka ar 80-90 cm biezām sienām, ar maziem logiem un ķieģeļu grīdu. Skolā
bija klašu telpas, guļamistabas zēniem un meitenēm, ēdamistaba, kā arī
dzīvoklis skolotājam. Jau no skolas pirmsākumiem strikti bija noteikts, ka jāievēro
trīs ieejas durvis – skolotāja dzīvokļa durvis, meiteņu durvis un zēnu durvis. Bērnus
vecāki uz skolu atveda pirmdienas rītos, viņiem pakaļ atbrauca sestdienās. No mājas
līdzi tika vestas gultas. Arī ēdamais bija iedots visai nedēļai, to katrs
glabājis savā lādītē. Vēlāk ar Lielstraupes barona Rozena gādību divas reizes
nedēļā skolēniem dotas siltas pusdienas.
Galvenie mācību priekšmeti bija lasīšana, rēķināšana, glītrakstīšana, Bībeles stāsti,
katķisms. Katra mācību diena sākās ar rīta lūgšanu un beidzās ar vakara lūgšanu
un kopīgi dziedātu dziesmu "Nu es gribu gulēt iet, miegs, ver manas acis ciet."
Pirmos četrus gadus Lielstraupes skolā strādāja tikai viens skolotājs. Viņu
sauca Pētersons. Vēlāk, kad skolēnu skaits tuvojās simtam, pieņēma arī
palīgskolotāju. Par palīgskolotāju 1890./91. mācību gadā strādāja arī
rakstnieks Augusts Saulietis.
Ēka vairākkārt pārbūvēta, lai to
piemērotu skolēnu mācībām un dzīvošanas vajadzībām. 1904. gadā uzcēla otro
stāvu ar augstiem griestiem un daudziem logiem. Pirmais stāvs bija akmens mūris
ar dekoratīviem šķembu iespiedumiem, otrais - koka stāvbūve, apšūta ar
sarkaniem ķieģeļiem. Tika izveidotas divas lielas mācību telpas, starp kurām
bija paceļama starpsiena, ko varēja pārveidot par skatuvi.
1906. gadā, ietekmējušies no notikumiem valstī, skolēni divas reizes mēģinājuši
skolu aizdedzināt, bet tas nebija izdevies. Paldies Dievam, ka tā, jo skola pagastam
bija ļoti vajadzīga. Lielā zāle vēlāk kalpoja par sarīkojumu vietu visiem pagasta
iedzīvotājiem. 1926. gada 5. aprīlī te pirmo reizi uzveda teātra izrādi.
Skolas telpās jau 1927. gadā, kad bija uzcelta Braslas spēkstacija, tika ievilkta elektrība, un petrolejas lampas vairs nebija jālieto. Malku krāsns apkurei līdz 1958. gadam piegādāja skolēnu vecāki. Vecāki uz skolu līdz pat 1970. gadam veda produktus - kartupeļus, putraimus, miltus, olas, zirņus, gaļu, olas, pienu. No tiem skolas saimniece gatavoja pusdienas. Ēdamistabā stāvēja liels skapis, kur bērni glabāja savu līdzi paņemto pārtiku.
1971. gadā pēc 100 gadu ilgas pastāvēšanas skola beidza darboties.
Lielstraupes pilī atrodošās narkoloģiskās slimnīcas paspārnē 1990.gadā izveidojās jauniešu komūna, kurā rehabilitējas un mācās jaunieši, kuriem problēmas ar alkoholu, narkotikām un citām psihotropām vielām. Komūnas ideja nākusi no Norvēģijas, bet Norvēģija to pārņēmusi no Zviedrijas. Baltijā tā bija pirmā vienīgā šāda tipa iestāde. Komūnas vajadzībām tikusi izremontēta vecā Lielstraupes skola.
Adrese: Pārgaujas novads, Straupes pagasts, Lielstraupe, "Saulrīti"
