(Fotografēts 2018.gadā, Ivetas Ščerbačas foto)
(Senāku dienu foto)
Lāzberģa muiža, saukta arī par Fiandeni, ir sena Livonijas laika muiža. 16.gadsimta beigās tā piederēja poļu muižniekam Vazickim, zviedru laika sākumā – Johanam Ikskilam fon Mencenam. Muiža bija pilnīgi nopostīta zviedru – poļu karā. Viduslaikos gar Lāzberģi veda sens tirdzniecības ceļš uz Krieviju. Lāzberģa pili 1821. gadā sāka celt Johans Gotlībs fon Volfs, taču to pabeidza tikai 1860. gadā. Pēdējais muižas īpašnieks -Eduards Boriss Ernsts fon Volfs. Latvijas brīvvalsts laikā muižas pils telpas tika izmantotas saviesīgiem pasākumiem, teātra izrādēm. Lūk, viens no sludinājumiem 1936.gada “Malienas ziņās”: “Lāzberģa Kultūras veicināšanas biedrība “Vēsma" sarīko Mārkalnes pag. Lāzberģa muižas plašajās telpās 31. decembrī teātra izrādi, uzvedot K.Tumiļa 3 cēlienu komēdiju „Laimīgā laulība". Pēc tam Veca gada pavadīšanu un Jaunā gada sagaidīšanu ar dejām un rotaļām. Sākums plkst. 19, beigas plkst. 4 rītā.”
1931.gada “Malienas balsī” publicets raksts “Vai Lāzberga muižas barona Volfa dēls Mārkalnes pag. nespējnieka namā?”, kurā teikts: “24. janv. š. g. pie Mārkalnes pag. padomes griezās ar lūgumu dēļ pabalsta Z. Volfs, paskaidrodams, ka neesot spējīgs uzturēt sevi un savu mazgadējo dēlu. Pagasta padome pēc apspriešanās un debatēm nolēma ar augšminēto dienu minēto personu ievietot patversmē, bet mazgadīgā dēla uzturēšanai izmaksāt pēdējā mātei Ls 10 — vienreizēju pabalstu. Redz kā dzīvo muižnieku dēli.”
20. gadsimta 50-os gados pilī atradās kultūras nams, bet vēlāk dzīvokļi un vienā galā kūts. Patreiz pils ēka daļēji sagruvusi.
Internetā atrodams kāds 2010.gadā rakstīts raksts, kurā cita starpā teikts: “Jaunalūksnes pagasta teritorijā ir bijušas piecas muižas: Kolberģa, Lāsberģa, Bejas, Visikuma un Babeckas, taču nevienu nav iespējams atjaunot. Par Lāsberģa muižas skaisto pili vēl arvien var spriest pēc drupām un zvanu torņa. Tā tāpat kā Kolberģa muižas ēkas ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Abas šīs muižas ir privātīpašums. Zemes īpašnieks, uz kuras atrodas Lāsberģa pils, ir Vilnis Puriņš. Viņš ir izzinājis, ka Lāsberģa muiža rakstos minēta jau 16.gadsimtā, bet daļa ēku un zvanu tornis celti 1767.gadā, savukārt pils un pārējās ēkas - no 1821. gada līdz 1860.gadam, kad muižas īpašnieks bija Gotlībs fon Volfs. V.Puriņš cerēja, ka ar Kultūrkapitāla fonda vai Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansiālu atbalstu projektam varētu atjaunot vismaz zvanu torni. Taču veltīgos mēģinājumos pagājuši gadi piesaistīt finansējumu. “Speciālisti ir atzinuši, ka torņa pamati ir labi, taču pils brūkošie mūri būtu jānojauc. Pils ir nodota Valsts Nekustamo īpašumu pārziņā. Man piedāvāja to privatizēt. Bet kam man vajadzīgas drupas? Tad varētu pieprasīt tās saglabāt vai atjaunot,” atzīst V.Puriņš. Informatīvas zīmes liecina, ka Lāsberģa pils ir arhitektūras piemineklis. Bet par tā saglabāšanu neviens nerūpējas.”
