(Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Kobrona
skansts bija Poļu-zviedru kara laikā būvēts
nocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes ietekas tagadējā Torņakalna
apkaimē. Mūsdienās bijušo nocietinājumu vietā uzbūvēts LU Dabaszinātņu akadēmiskais
centrs. Kobronskansts tapa gandrīz vienā laikā ar Daugavgrīvas cietoksni. Viens
sargāja Rīgu no jūras, otrs – no Kurzemes puses.
Nocietinājumu uzbūvēja Rīgas
aplenkuma laikā 1621. gadā zviedru armijas pulkveža Samuela Kobrona (kas patiesībā
bijis skots - īstajā vārdā Kokbērna, Cockburn) vadībā netālu no senākā
Sarkanā torņa, kurš tad zaudēja savu nozīmi. Bet pirms tam augstais Sarkanais tornis
kalpoja kā ērts, no Vecrīgas viegli saredzams, nocietināts sardzes postenis, no
kura pāri agrāk smilšainajiem klajumiem varēja pārredzēt Pārdaugavas ceļus
Kurzemes un Zemgales virzienos. Briesmu gadījumā sardzes vīri no torņa deva
norunātas zīmes sardzei uz Rīgas mūriem. Torņakalns ieguvis savu nosaukumu
pateicoties šim tornim. 1641. gadā
Kobronskanstī ierīkoja bastionus, ravelīnus, aizsarggrāvi, un nocietinājums
ieguva zvaigžņveida formu, bet 1642. gadā nojauca Sarkano torni. 1656.gada Rīgas
aplenkuma laikā zviedri aizbēra Mārupītes ieteku, tā applūdināja līdzenumu ap
skansti un pārvērta to par grūti pieejamu saliņu. Lielā Ziemeļu kara sākumā
1700. gada pavasarī sakšu karaspēks ieņēma Kobrona skansti un pārdēvēja to par
Oranienbaumu.
Nākamā Rīgas aplenkuma laikā 1709.
gadā skansti ieņēma krievu karaspēks un pārdēvēja to par Pētera I skansti. Pēc
kara beigām skansts teritorijā uzbūvēja ķieģeļnīcu. 1810. gadā izbūvēja jaunu
tilta skansti, ko nodēvēja par Elizabetes skansti. Torņkalna pļavas pie skansts
pārvērta par esplanādi. Kobronskansti atjaunoja un paplašināja arī Krimas kara
laikā 1854. gadā. 1868. gadā caur Kobronskansts teritoriju izbūvēja Rīgas-Jelgavas
dzelzceļa līniju.
2017.gada izrakumi LU Zinātnes mājas būvēšanas vietā atseguši garas koka konstrukcijas, kas iezīmē
aizsarggrāvja pagriezienu pie nocietinājuma dienvidu bastiona. Šis ir bijis
taisnais gabals starp diviem bastioniem jeb kurtīne. Otrs bastions ir bijis
daļēji tur, kur tagad ir Jelgavas iela. Puse no tā ir zem ielas trases. Visapkārt
skanstij jeb zemes vaļņu nocietinājumam bija aizsarggrāvis. Atraktie fragmenti,
pēc arheologa Lūsēna teiktā, precīzi saskan ar 1706.gada Kobronskansts plānu.
Adrese: Rīga, Vienības gatves un Jelgavas ielas krustojums