Kobrona skansts bija Poļu-zviedru kara laikā būvēts nocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes ietekas tagadējā Torņakalna apkaimē. Mūsdienās bijušo nocietinājumu vietā uzbūvēts LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs. Kobronskansts tapa gandrīz vienā laikā ar Daugavgrīvas cietoksni. Viens sargāja Rīgu no jūras, otrs – no Kurzemes puses.
Nocietinājumu uzbūvēja Rīgas aplenkuma laikā 1621. gadā zviedru armijas pulkveža Samuela Kobrona (kas patiesībā bijis skots - īstajā vārdā Kokbērna, Cockburn) vadībā netālu no senākā Sarkanā torņa, kurš tad zaudēja savu nozīmi. Bet pirms tam augstais Sarkanais tornis kalpoja kā ērts, no Vecrīgas viegli saredzams, nocietināts sardzes postenis, no kura pāri agrāk smilšainajiem klajumiem varēja pārredzēt Pārdaugavas ceļus Kurzemes un Zemgales virzienos. Briesmu gadījumā sardzes vīri no torņa deva norunātas zīmes sardzei uz Rīgas mūriem. Torņakalns ieguvis savu nosaukumu pateicoties šim tornim. 1641. gadā Kobronskanstī ierīkoja bastionus, ravelīnus, aizsarggrāvi, un nocietinājums ieguva zvaigžņveida formu, bet 1642. gadā nojauca Sarkano torni. 1656.gada Rīgas aplenkuma laikā zviedri aizbēra Mārupītes ieteku, tā applūdināja līdzenumu ap skansti un pārvērta to par grūti pieejamu saliņu. Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gada pavasarī sakšu karaspēks ieņēma Kobrona skansti un pārdēvēja to par Oranienbaumu.
Nākamā Rīgas aplenkuma laikā 1709. gadā skansti ieņēma krievu karaspēks un pārdēvēja to par Pētera I skansti. Pēc kara beigām skansts teritorijā uzbūvēja ķieģeļnīcu. 1810. gadā izbūvēja jaunu tilta skansti, ko nodēvēja par Elizabetes skansti. Torņkalna pļavas pie skansts pārvērta par esplanādi. Kobronskansti atjaunoja un paplašināja arī Krimas kara laikā 1854. gadā. 1868. gadā caur Kobronskansts teritoriju izbūvēja Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju.
2017.gada izrakumi LU Zinātnes mājas būvēšanas vietā atseguši garas koka konstrukcijas, kas iezīmē aizsarggrāvja pagriezienu pie nocietinājuma dienvidu bastiona. Šis ir bijis taisnais gabals starp diviem bastioniem jeb kurtīne. Otrs bastions ir bijis daļēji tur, kur tagad ir Jelgavas iela. Puse no tā ir zem ielas trases. Visapkārt skanstij jeb zemes vaļņu nocietinājumam bija aizsarggrāvis. Atraktie fragmenti, pēc arheologa Lūsēna teiktā, precīzi saskan ar 1706.gada Kobronskansts plānu.
Adrese: Rīga, Vienības gatves un Jelgavas ielas krustojums
