Kazupes muiža bija maza muiža un, domājams,
cēlusies no algas muižas, kas tikusi nodota kādam kā alga vai pensija.
No bijušās Kazupes muižas vienīgā
saglabājusies ēka ir klēts - savdabīga divarpus stāvu laukakmeņu mūra ēka
(19.gs. beigas). Interesanta logu un durvju aiļu apdare. Oriģināli veidotas
durvju viras, kas lokās divās vietās.
16.gadsimta beigās, Gotharda Ketlera laikā,
no hercoga to kā algas muižu saņema Dāles ģimene. Tā bija otra lielākā
privātmuiža Džūkstē. Vēlāk muiža bieži maina īpašniekus. Īpaši nestabila tā
kļūst laikā, kad tiek likvidētas visas zemnieku mājas un zemi pievieno muižai. Līdz 1801.gadam tā pieder Medemam, bet
1802.gadā to vairāksolīšanā pārdod un to nopērk fon Zakens (von Sacken). Muižā
bijusi koka dzīvojamā ēka uz mūra pamata un ar salmu jumtu un vienu skursteni,
koka ērbērģis (gandrīz sabrucis), maza baļķu klēts, baļķu laidars uz sairuša
mūra, jaunas kūtis, vecs zirgu stallis, veca rija, veca labības klēts. Fon Hānu
laikā muižas kungu māja bija greznā neorenesanses stilā projektēta pils, kas
bija historisma arhitektūras paraugs. Tā celta 19.gadsimta pēdējā trešdaļā. Tā
bija smagnēja mūra ēka ar cokolstāvu, dekoratīvām logu aplodām greznotu pirmo
stāvu un mansardu, ko pārklāja stāvs kārniņu jumts. Šīs ēkas galvenais
arhitektoniski dekoratīvais elements bija centrālais kvadrātveida plānojuma
tornis, kas pacēlās virs pārējā apjoma par divu stāvu tiesu. Centrālajā fasādes
daļā bija izveidots ieejas rizalīts, virs kura trešā stāva līmenī bija
izveidota skatu platforma no torņa. Ēkas gala fasāžu zelmiņi bija veidoti
ritmizēti - pakāpjveida, vienai no ēkas gala fasādēm bija izbūvēta piebūve ar
dekoratīviem sīkrūšu dalījuma stiklojuma logiem. (J. un K.Straubergi, “Džūkste – pagasta un
draudzes vēsture”)
Adrese: Dobeles novads, Jaunbērzes pagasts, Kazupe
