Rīgas Katoļu ģimnāzijas ēkas sākumi meklējami 20.gadsimta sākumā, kad 1900. gada 22. augustā tika izsniegta būvatļauja medicīnas doktoram Ernstam Sokolovskim, kurš te vēlējās ierīkot privātu klīniku. Ēkas arhitekts bija Heinrihs Šēls, kurš ir projekta autors arī ēkām Doma laukumā iepretim ieejai Rīgas Domā, Medicīnas muzejam un Kultūras ministrijas ēkai. Pirmā stāva jūgendstila vitrāžu, kura vēl joprojām rotā ēkas fasādi, piecus gadus gatavoja meistara Ernesta Toda darbnīcā. Trīsstāvu ēkas celtniecība tika pabeigta 1910. gadā, bet 20. gados Sokolovska klīnikas aizmugurē tika piebūvēta arī kapela, kuras arhitektūra atšķīrās no pārējās ēkas.
Sokolovskis bija Raunas mācītāja dēls, kurš izglītojies Tērbatā un Davosā. Klīnika tiem laikiem bijusi ļoti moderna – ar polsterētām sienām, neplīstoša stikla logiem, pastaigu laukumiem uz jumtiem. Tā bijusi dārga klīnika un vietu skaits tikai 45.
Pirmā pasaules kara gadi klīnikas darbību pārtrauca, savukārt 1918. gadā nomira tās īpašnieks. Tam sekoja nesekmīgs kādas vācu biedrības mēģinājums ēkā atvērt viesnīcu. Telpas nonāca Latvijas valsts īpašumā, un kopš 1924. gada marta tajās atradās Rīgas Garīgais seminārs, ko pārcēla no Aglonas. Turklāt no 1938. gada te bija pat Latvijas Universitātes Romas katoļu teoloģijas fakultāte. Apkārt semināram atradās divus hektārus liels dārzs ar vairākām akām un dažādiem kokiem. Semināra teritorijā atradies arī speciāls rotaļu laukums, kroketa laukums, bet ziemā – slidotava. Padomju okupācijas laikā 1940.gadā semināram tika dota viena diena, lai to pamestu un tajā iekārtoja bērnu kaulu tuberkulozes sanatorija. Līdz 1992. gadam ēkā atradās ārstniecības iestāde un pansionāts. Sanatoriju reorganizēja par Republikas kaulu tuberkulozes slimnīcu. No 1973. gada tās nosaukums bija Rīgas pilsētas tuberkulozes slimnīca. Savukārt garīgā semināra kapela tika izmantota kā kinozāle.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas Rīgas katoļu metropolijas Kūrija 1992. gada maijā atguva ēku savā īpašumā. Tika sakopta ēkas teritorija, atjaunota un iesvētīta kapela, bet 1992. gada 1. oktobrī atklāja Rīgas Katoļu ģimnāziju. Skolas direktore toreiz bija Ieva Ozoliņa-Ozola.
Adrese: Rīga, Ojāra Vācieša iela 6 (agrāk Lielā Altonavas iela 6)
