Rakstiski Jumpravas vārds minēts jau 1259. gadā, kad Rīgas arhibīskaps
dāvinājis Rīgas Cisterciešu sieviešu klosterim zemes šajā apkaimē. Senvācu
dialektā vārds Jungfer nozīmē "jaunava" un no šī vārda cēlies
vēlākais muižas nosaukums, kas latviski saukta par Jumpravu. Zemes Daugavas
labajā krastā nosauca par Lieljumpravu, bet kreisajā krastā - par Mazjumpravu.
Līdz mūsu dienām ir saglabājies 1,5 m augstais un gandrīz 3 m garais Vangusalu
Dīnamarkas akmens, kurā iekalts aplis ar krustu un Rīgas arhibīskapa simbols -
sakrustots bīskapa zizlis un krusts. Mūsu dienās akmens iezīmē Lielvārdes lauku
teritorijas, Lēdmanes un Jumpravas pagasta robežpunktu.
Pati Jumpravas muiža (tagadējā Lieljumprava jeb Dzelmes) sākusi veidoties 1760.
gadā, kad Krievijas ķeizariene uzdāvināja daļu savu īpašumu grāfam Černišovam.
Vēlāk muižas īpašumi piederējuši daudziem īpašniekiem, bet pēc 1905. gada - fon Fītinghofiem-Šēliem (tautā viņus sauca
par Vītiņiem vai Pītingiem). Pēc 1905.gada dzīvojamā ēka atjaunota pēc V.Bokslafa
projekta, saglabājot ēkas autentisko veidolu. Ēka bija neliela – tikai
piecu logailu asis gara, bet to
izteiksmīgu padarīja mansarda jumts. Muiža atradās skaistā vietā, pašā Daugavas
krastā ar nolaidenu augļu dārzu līdz ūdenim un skatu uz Pārdaugavas puses
mežiem. Lielākā muižas daļa ir appludināta pēc
Ķeguma HES izbūves, vien ūdenim krītoties, redzamas senās terases un sīkstie
ābeļu celmi. Visskaistākais bijis muižas parks, jo vienmēr ir bijis
algots dārznieks ar vairākiem palīgiem. 1795. gadā ir veseli četri
dārzniekpuiši: Ādams, Pēteris, Toms un Jānis. Muiža sagrauta I Pasaules karā un
nav atjaunota. Parks mūsdienās zaudējis savas kontūras un celiņus. Muižas teritorijā bijis arī alus brūzis, kur strādājis
Andreja Pumpura tēvs Indriķis. Vietā starp muižas parku un baznīcu padomju okupācijas
laikā uzcelta daudzdzīvokļu māja, kuras iemītnieki nav saudzējuši ne parku, ne
mājas apkārtni. Muižas teritoriju šķersojis Lielais Polockas ceļs un muižas
teritorijā bijuši vairāki krogi – Slobodkrogs, Zutes krogs, Baznīckrogs (nodegušais
veikals un bistro) un Pulkaskrogs. Pie Krapes ceļa bija Lankmaņkrogs, vēlāk
saukts par Klopmaņkrogu, Majorkrogu (tagad tajā vietā mājas “Dzintari”).
Vienmēr Lieljumpravai piederējis arī Lobes krogs. Pirmā Pasaules karā tika
nopostītas 95% Lieljumpravas saimniecību. Joprojām labi saglabājusies magazīnas
klēts aiz pagrieziena uz Jumpavu. No Rīgas braucot, kreisajā pusē iepretim
parkam ceļš ar aleju, kas kādreiz vedusi uz baronu kapliču. Tā ir nojaukta un
kapu tur vairs nav. Bet labajā pusē bijušas vējdzirnavas un muižas rijas.
Mūsu gadsimta 20. gados, sadalot muižas zemes, centrs
piešķirts Lieljumpravas Lauksaimniecības biedrībai, kura dibināta 1903. gadā.
Muižai bijušas vairākas pusmuižas — Jaunā jeb Lankmaņmuiža, Sofijas muiža,
Mazjumprava, Sila muiža. Tās arī sadalītas saimniecībās.
Adrese: Lielvārdes novads, Jumpravas pagasts, Dzelmes
