(Fotografēts 2015.gada, Līgas Landsbergas foto)
Senākā mūra pils Latvijā ir Ikšķiles bīskapa pils un Ikšķiles baznīca - senākā mūra celtne Baltijā. Mūsdienās uz Svētā Meinarda salas Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē esot saglabājušās pils pagrabstāva un pamatu atliekas.
1201. gadā bīskaps Alberts pārcēla bīskapa sēdekli uz Rīgu un izlēņoja Ikšķiles pili bruņiniekam Konrādam no Meiendorpas, sauktam arī par Ikšķiles Konrādu (Conrado de Ykescule), kas uzskatāms par Ikšķiļu dzimtas ciltstēvu. Konrāds Meijendorfs bija apprecējis Jersikas Visvalža meitu un kļuvis par Visvalža znotu. Pēc Konrāda nāves meita apprecas ar Johanu Bardevisu. Bardevisi oficiāli pieņem par uzvārdu sava īpašuma nosaukumu un turpmāk ir Ikskili. Tā ir ļoti plaša dzimta, no kuras daļa meklējama arī Igaunijā. Pils Ikskiliem piederēja sešās paaudzēs.
Sv. Meinarda baznīca Ikšķilē bija Livonijas bīskapa baznīca un tieši šeit meklējami pirmsākumi Līvzemes un Livonijas valsts vēsturei. Tā būvēta vairāk kā pirms 800 gadiem. Līdz ar baznīcas celšanu iezīmējams kristietības sākums Latvijā - sala ir pirmā kristietības svētvieta Latvijā. Svētais Meinards (1130.-1196.), pazīstams arī kā Meinhards, bija pirmais zināmais katoļu misionārs Livonijā, pirmais Ikšķiles bīskaps un Romas Katoļu baznīcas svētais. Meinards bija priesteris no Sēgebergas augustīniešu klostera Holšteinā, kurš Latvijas teritorijā ieradās kā misionārs kopā ar Brēmenes tirgotājiem, uz kuru kuģa Meinards bija pieņemts par kapelānu.
1184. gadā Meinards uzcēla koka kapellu Ikšķilē un kalpoja par misionāru. 1184./1185. gada ziemā Ikšķilei uzbruka lietuvji, Meinards ar lībjiem bija spiests patverties mežā. Lai aizsargātos pret tālākiem uzbrukumiem, misionārs, apmaiņā pret lībju solījumu kristīties, ierosināja būvēt akmens pili. Tolaik Baltijā nepazina akmens celtniecību, tādēļ Sv. Meinards uzaicināja meistaru no Gotlandes, un Baltijā tapa pirmā mūra celtne - ar lielu nocietinājumu apjozta baznīca, kas laika gaitā piedzīvojusi neskaitāmus postījumus un pārbūves. Sv. Meinards mira 1196. gadā un tika apglabāts Ikšķiles baznīcā pie altāra, taču vēlāk (14. gadsimtā) viņa mirstīgās atliekas pārapbedīja Rīgas Doma baznīcā, kuras sienas nišā tās atrodas vēl tagad.1550. gadā baznīcu savā īpašumā ieguva muižnieks Teodors Šluknigs, kas izpostīto dievnamu pārdeva Rīgas pilsētai. 1577.gadā karā ar krieviem baznīca atkal tika nopostīta. 1630.gadā, pateicoties Zviedrijas karalim Gustavam Ādolfam, baznīcu atjauno. Bet 1656.gadā Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks baznīcu izpostīja un sagrautajos mūros ierīkoja noliktavu. 1656.gadā pēc krievu karaspēka aiziešanas Rīgas būvmeistara Indriķa Hennekena vadībā baznīcā tika veikti vērienīgi remontdarbi. Lielā Ziemeļu kara laikā (1700. – 1721.) Pētera Lielā karaspēks baznīcu kārtējo reizi nopostīja. 1739.gadā celtne jau bijusi atjaunota. Ievērojamāki remontdarbi notikuši 1754.gadā, par to liecina gadskaitlis „1754” draudzes telpā.
Baznīcas kapitāla pārbūve pēc arhitekta J.D. Felsko projekta notika 1879. – 1881. gadā. Pārbūvēto baznīcu iesvētīja 1880. gada rudenī. Pēc pārbūves baznīcā bija 400 sēdvietas un tā saglabāja tādu veidolu līdz pat tās sagraušanai 1915.- 1916. gadā. 1.Pasaules kara laikā baznīcu sagrāva vācu artilērijas šāviņi. Senā baznīca cieta arī Otrajā pasaules karā - 1944. gada augustā tās tuvumā norisinājās padomju un vācu tanku kauja.
1976. gadā ekspluatācijā tika nodots pirms sešiem gadiem celtais ūdenskrātuves aizsargdambis pie Ikšķiles. Ūdenskrātuves izveide skāra arī Ikšķiles baznīcas drupas, kuras, atbilstoši ūdens uzstādījumam- 18 metriem virs jūras līmeņa-, atrastos 0,85 metru dziļumā, un tādējādi tiktu pakļautas izskalošanai. Lai to nepieļautu, saskaņā ar 1973. gadā izstrādāto projektu tika veikta baznīcas un pils mūru konservācija un mākslīgās salas izveide, izveidojot smilšu uzbērumu 19 metrus virs jūras līmeņa, nogāzes nostiprinot ar akmeņiem. Tās mūru daļas, kas palika zem uzbēruma līmeņa, tika simboliski eksponētas, zālājā izvietojot betona plāksnes atbilstoši sienu atrašanās vietām.
Adrese: Ikšķile, sv.Meinarda sala, Rīgas ielas 36 tuvumā
