Tagad Ikšķiles muižas vieta un alusdarītava atrodas zem ūdens apmēram starp Danču krogu Rīgas ielā 41 un vecās baznīcas drupām. Skaisto muižas kungu dzīvojamo ēku uzbūvēja 1794.gadā slavenais arhitekts, francūzis Kristofers Hāberlands. Tā bijusi viena no lielākajām un senākajām Rīgas apriņķa muižām, tās īpašnieks līdz agrārajai reformai bija Rīgas pilsēta, bet arendatori – daudz un dažādi, lielākoties poļu izcelsmes. 1755.gadā muižas rentes tiesības iegūst slepenpadomnieks Otto Hermanis fon Fitinghofs. Viņš šajā laikā ir daudzu Vidzemes muižu īpašnieks un lepojies ar to, ka no savām muižām Alūksnē un Lubānā varot atjāt līdz Rīgai, mainot zirgus tikai savās muižās. Viņš ir izglītots, ar plašiem sakariem un tas jūtams arī Ikšķilē. Tiek ataicināta Hāberlandu dzimta ar saviem mūrniekiem un celtniekiem, kas veic baznīcas un muižas ēku pārbūvi. Kristofam Hāberlandam, mūrnieka dēlam, tiek uzticēta jauna kungu nama būve. Celtniecības beigas pats Fitinghofs nepieredz, jo mirst 1792.gadā, bet būves pabeigšanu vada viņa atraitne. Pa šo laiku Kristofs Hāberlands kļuvis jau par Rīgas pilsētas galveno būvmeistaru.
Pēc agrārās reformas te saimniekoja Kārlis Ducēns, kurš ierīkoja arī gateri un paraugsaimniecību. Blakus muižai atradās arī alus darītava. Tās nomnieki bija Rīgas sīkpilsonis Hermanis Šlenkers un vēlāk - Rīgas ģildes tirgotājs Kārlis Kimmels.
Mūsdienās Ikšķiles muižu var apskatīt tikai fotoattēlos, plānos un iztēloties tās skaistumu, lasot aprakstus par muižu. Kāda bija muižas tuvākā apkartne tajā laikā? No lielā Polockas ceļa pa labi uz muižu veda gobu aleja. Tūdaļ aiz vietas, kur aleja atdalas no ceļa, pārsimt soļus uz priekšu – ķestera māja, draudzes skolas māja, nedaudz tālāk – senās kapsētas vieta. Ceļa kreisajā pusē – sensenais Danču krogs. Alejas abās pusēs lauku vidū lielās rijas un šķūņi. Ap pašu muižas ēku puslokā grupējas saimniecības ēkas – staļļi, ērberģi, klētis, brūzis, piena pagrabi, kūtis un smēde. Muižas dārzs saplūst ar pirmās kapsētas vietu pie baznīcas. Pašā Daugavas krastā Baznīckrogs jeb Voitiņkrogs, gar Daugavu uz augšu – muižas kalpu mājas. Upē pretī muižai liela sala – Muižas sala ar pļavām un šķūņiem.
Otrā pasaules kara laikā ēkas tikai nedaudz papostītas, bet īsto postu tās piedzīvo pēckara gados, kad tās ieskaita padomju saimiecības “Budeskalni” īpašumā. Tad neviens par ēkām vairs nerūpējās, tikai postīja un mēsloja. Bet veidojot Rīgas HES ūdenskrātuvi, to visu pārklāja ūdens. (no V.Villerušas grāmatas "Gājums")
Adrese: Ikšķile, posmā starp Rīgas ielu 41 un baznīcas drupām, zem ūdens
