(Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Vecākā ēka celta ap
1786. gadu. Citas 1800. un 1814. gados. 18.gadsimtā Kalnciema ielas
30.nama īpašnieks bija mežzinis
J.Blumbergs. No 1797.gada īpašnieks tirgotājs J.G.Pelcs. 1804.gadā "lauku māju ar dārzu un piederīgajām būvēm pie Piņķu muižas ceļa" pārpirka tirgotājs G.Ports un īpašums ieguva
nosaukumu Porta muižiņa. Šo ēku pēc 1812.gada īrējusi
"Vasaras biedrība" par savu biedru atpūtas mītni un
nosaukusi to par "Fēniksu". 1824.gadā Porta muižiņu nopirka J.Ģ.Fengere,
dzimusi Krēgere. Viņa savā īpašumā ieguva arī blakus esošo muižiņu Kalnciema ielā 28, izveidojot
Fengeru muižiņu. Vēlāk viņa meitu apprecēja Lielās Ģildes vecākais V.Hartmanis
un muiža ieguva Hartmaņa vārdu. Kalnciema
iela 30 kļuva par galveno
mītni, kur mitinājās saimnieki.
1842.gadā te privātu koncertu
sniedza Ferencs Lists. Pēc V.Hartmaņa nāves
1908.gadā muižiņu mantoja viņa meita Ida fon
Klota. Šeit dzīvoja barons P.fon Osten-Zakens. 1939.gadā pēc tam, kad īpašniece Ida fon Klota repatriējās uz Vāciju, namu pārņēma Latvijas kredītbanka. Kara laikā bijis iekārtots hospitālis, pēc otrā pasaules kara
tur bija dzīvokļi. 1971.gadā ēku restaurēja un nodeva
Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībai. Tur daļēji saglabājies arī parks, kurš agrāk stiepās vēl pāri Kapseļu ielai.
Ēka celta šķautņu guļbūves konstrukcijā. Pēc
1806.gada piebūvēta deju zāles piebūve,
kurai izveidota pret ielu pavērsta
kolonāde (6 toskāniskā
kārtojuma koka kolonnas). 19.gadsimta pirmajā pusē uzcelts arī abas ēkas daļas savienojošais korpuss ar lieveni, kam ēkas vizuālai līdzsvarošanai izveidotas 4 kolonnas. Lievenis
1929.gadā pārbūvēts par slēgtu telpu. Ieeja vēl 20.gadsimta sākumā
bijusi tikai no pagalma. Mansarda jumts un manteļskurstenis. Zem esošā kārniņu seguma saglabājies arī dēļu
jumta klājs - liels baroka
laikmeta retums. 20.gs. sākumā bēniņu izgaismošanai jumtā bija ielikti arī stikla kārniņi.
Adrese: Rīga, Kalnciema
iela 28 un 30
