1921.
gadā agrārreformas rezultātā muiža sadalīta 71 jaunsaimniecībā. 1930. gadā
Grenču muižas magazīnas ēkā ierīkots krejošanas punkts un sierotava, kungu mājā
- tautas nams. Šajā ēkā bijis arī pasts, komutators, bibliotēka, vēlāk arī
kolhoza "Veldre" kantoris, dzīvokļi. Ēka bija sakopta un izremontēta līdz pat Atmodas
laikiem. Tad īpašumus atprasīja bijušo īpašnieku mantinieki, cerēdami pārdot to
par lielām naudām... bet tā arī neviens to nenopirka un šo ēku vairs nevienam
nevajag, pat īpašniekiem nē. Te nu tā stāv un pārvēršas drupās. Arī parks
kādreiz bija sakopts, tagad pārņem latvāņu audzes. 60. gadu sākumā šeit dzīvoja
muižas īpašnieka sieva Marija Dukmanes kundze, kas bērniem daudz stāstījusi par
senākiem laikiem (kādas bijušās iedzīvotājas atmiņas)
Grenču muiža savulaik bijusi lielākais virskunga īpašums (domēne) Tukuma draudzē. 1693. gadā Grenču muižā atradās hercoga domēnes valde.
Līdz 1912.gadam
muiža piederēja Kurzemes bruņniecībai un tās pēdējais nomnieks bija Leo fon Bahs.
Muižas kungu (pārvaldnieka) māju 1870. gadā projektējis Kurzemes arhitekts Teodors
Zeilers. Tā ir vienkārša vienstāva ēka, kuru atbilstoši laikmeta modes prasībām
grezno gotiskas būvdetaļas. Ap 1877. gadu netālu no muižas centra uzceltas
vējdzirnavas.
20. gadsimta sākumā muižai piederēja 2016 ha muižas zemes un 100 zemnieku
mājas. Tās pārvaldījumā bija visi Kurzemes bruņniecībai piederošie meži - 5786
ha. – šis teksts varētu būt par citu Grenču muižu.
Adrese: Kandavas novads, Zemītes pagasts, Grenči
