Grāves muižas ēka saglabājusies līdz mūsdienām. Tā gan laika gaitā ievērojami pārveidota. Blakus atrodas neogotiskā stilā no koka celta lapene un saimniecības ēka, kuras ir kritiskā stavoklī.
Senākais zināmais Grāves muižas īpašnieks ir J. Hillebolds, kam tā
piederējusi 1678.gadā, 1693.gadā muižiņas īpašnieks bija jau prefekts Gerhards
Grēns, bet 1725.gadā Valentīns Grāve, kura vārdā muižiņa tiek saukta vēl
šodien. Interesanti, ka 1791. gada izdotajā kartē ir norāde, ka šeit atradusies
lopu „muižiņa” vai arī lauku saimniecība, bet tā nav bijusi izpriecu muiža. 20. gadsimta sākumā Grāves muiža piederēja
laikraksta "Rigasche Rundschau" izdevēju Ricu ģimenei. 1913. gadā
muižu līdz ar parku par 200 000 zelta rubļiem nopirka Rīgas Latviešu izglītības
biedrība un šo īpašumu nosauca par Saules dārzu, jo dārza teritorijā ir atradies
saules pulkstenis. Dārzs tika veidots kā bērnu un jauniešu sporta un atpūtas
centrs, kas ātri iemantoja popularitāti. 1. Pasaules kara laikā šeit tika
ierīkota karavīru bērnu patversme.
No 1945. gada līdz 1963. gadam Saules dārzs tika pārdēvēts par Bērnu parku,
bet 1963. gadā šeit darbu sāka - Centrālā jauno naturālistu stacija
„Saulesdārzs”. Tieši padomju varas gados parka teritorija tika nolaista arvien
vairāk un kādreizējais parka skaistums aizgāja bojā. Pēc neatkarības
atjaunošanas Saules dārzs tika nodots Latvijas mazpulkiem, bet jau 2000. gadā
īpašums tika privatizēts. Tagad bijušajā muižas ēkā atrodas jaunatnes futbola
centrs „Skonto”.
Ar Grāves muižas norietu saistās arī leģenda – īsi pirms muižas ēku atstāja
tās pēdējais īpašnieks uzziedēja agave, kas bija vairāk kā piecpadsmit gadus
veca. Zinot, ka agaves pēc savas noziedēšanas aiziet bojā, šī ziedēšana
simboliski ievadījusi muižas norieta sākumu.
