Kārtējie kapi, kuri nonākuši privātīpašumā un ir aizlaisti, nekopti,
aizauguši. Ko nozīmē privātīpašums? Domājams, ka to, ka tas būtu jāuztur
līmenī un jākopj. Un vai vispār kapiem būtu jābūt privātīpašumā? Vai būtu
ētiski tur kaut ko būvēt vai sēt laukus? Tas nekas, ka tajos vairs nevienu
neglabā. Vai kapiem tomēr nebūtu jābūt pieejamiem ikvienam? It īpaši, ja tie ir
iezīmēti Latvijas kartē. Es parassti respektēju privātīpašuma zīmes, bet šis
gadījums jau iet pāri saprāta robežām. Kāpēc gan es nevarētu apmeklēt kapus?
Kāpēc es kapos nevarētu ieiet kaut vai pa taku un kāpēc man jālaužas cauri
džungļiem, lai tajos ieietu?
1999.gada "Zemgaes ziņas" raksta: "Svētes pagastā sākti
Galiņu kapu apkopšanas darbi. Šie kapi ir ļoti seni, un tajos neviens nav
apbedīts nu jau 50 gadu. Agrāk kapus apkopa talku veidā. Diemžēl atsaucība
nebija pietiekoša, tāpēc pagasta deputāti nolēma lūgt palīdzību pašvaldības
uzņēmumam «Svēte», kas jau ir sācis sakopšanas darbus."
Un kur tad sakopšana izčākstējusi? Tagad tur pat vairs takas nav, lai
ieietu. Bet gar kapu malu nobērti būvgruži. Izbrienot cauri kārtu kārtām
saaugušiem krūmiem, kokiem un nezālēm, iekšpusē vēl samanāma galvenā eja un
redzamas gan kapličas atliekas, gan vairākas kapa vietas, dažas pat ļoti labi
saglabājušās. Vēl tagad var nomanīt, ka kapiem apkārt bijuši apstādīti
ceriņkrūmi. Bet tagad – vieni vienīgi brikšņi. Privātīpašums, kā nekā!!!
Ko tad privātīpašnieks gatavojas iesākt ar kapiem? To taču vajadzētu
zināt, ka kapu apbūvēšana, apstrādāšana, nolīdzināšana utt. nekad nevienam
laimi nav nesusi! Vai labāk nebūtu mazliet attīrīt no pārlieku saaugušajiem
krūmiem un kokiem, atbrīvot ieeju kapos, uzlikt kapu nosaukumu pie tiem un ļaut
lai interesenti tos apmeklē?
Adrese: Jelgavas novads, Svētes pagasts, Galiņu kapi
