Rāda ziņas ar etiķeti Frank-Sessau. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Frank-Sessau. Rādīt visas ziņas

05.09.18

Franksesavas muiža (Frank-Sessau, Prankas muiža)





                                             (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                               (Foto no interneta)


Celta 18.gadsimta 2.pusē, pārbūvēta 19.gadsimta 2.pusē. No saimniecības ēkām saglabājusies klēts. 19. gadsimta beigās piederēja R. Pfeliceram-Frankam. Īpašnieks šeit nav dzīvojis. Muižai tolaik bija rentnieks Heinrihs Zass, kurš te arī uzturējās.

Izmantots Diānas Jances raksts la.lv: “Netālu no Staļģenes Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta malā ir kāds smilšains ceļš, kas ved uz pāris hektāru lielu koku audzi. Uzmanīgāk ieskatoties, no ceļa pagrieziena pavīd arī kāds sarkaniem dakstiņiem klāts jumta gabals. Droši vien tieši arhitektūras pieminekļa statuss Franksesavas muižas apbūvei un parkam ir devis iespēju izdzīvot. Pati kungu māja un liela daļa ēku gājušas bojā jau Pirmā pasaules kara laikā. 1922. gadā “Zemes ierīcības vēstneša” 17. paragrāfā noteikts, ka “parks nomniekam jāuztur labā kārtībā, kokus viņā nav brīv cirst un ne sīk- nedz liellopus viņā nav brīv ganīt”. Pēc agrārās reformas 20. gs. 20. gados Franksesavas parku ieguva K. Cimmermanis, muižas augļu dārzu – Jānis Krauze, netālo mežiņu ar baronu kapsētu kāds cits un laukus – vēl kāds. Padomju okupācijas laikā daļu ēku izmantoja lopu fermas vajadzībām un nekādi remontdarbi netika veikti.

Laikrakstā “Jelgavas Ziņotājs” 1989. gada maijā publicētajā LKP Jelgavas rajona sociāli ekonomiskās attīstības programmā līdz pat 2000. gadam gan cita starpā rakstīts, ka “jāturpina restaurācija Franksesavas muižas klētī”. Šis optimistiskās programmas punkts izbālēja tālā un diemžēl nepiepildītā vīzijā. Pirms desmit gadiem klēts sabrukums bija tik visaptverošs, ka VKPAI ēku izslēdza no Valsts pieminekļu saraksta.
Kā Franksesava izskatījusies pirms sabrukuma? To spilgti atceras Latvijas Lauksaimniecības universitātes arhitektūras zinātņu doktore Aija Ziemeļniece, kura šeit veikusi zinātniskās izpētes darbus, konsultējoties ar Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani. Galvenais iebraucamais ceļš ar koka tiltiņu ozolu alejas nobeigumā pār Sesavas upīti pavēris aptuveni 80 metru garu skatu līniju uz muižas gleznaino parku. Līdzās ceļam pie parka bijusi izvietota graudu klēts ar stāvu sarkano kārniņu jumtu un baltu kaļķu javas apmetuma sienām. Līdzās klētij – sarga namiņš ar nelielu tornīti četrslīpju jumta nobeiguma daļā. Nelielās koka ēkas pompozitāti pastiprinājis dēlīšu apšuvums un dekoratīvi kokgrebuma elementi. Pagalma vietu iezīmējusi plaša ziedoša pļava, ko ieskāvušas ceriņu grupas un ziedoši krūmi, bet ziemeļu daļā bijis iegarenas formas dīķis.
Ainavisko parku perimetrāli noslēgusi grāvju sistēma, kas savienota ar Sesavas upīti. Parkam gleznainumu piešķīrusi varena ozolu rinda rietumu daļā ar sudrabvītoliem pie bijušā dīķa parka dienvidrietumu stūrī. Iespējams, ka vēsturiski parka dīķim ir bijis arī koka tiltiņš, jo dīķa iegarenajā formā atstāta neliela romantiska saliņa. Jāņem vērā, ka Franksesavas muiža bija dzimtas īpašums un tā tika uzturēta daudz rūpīgāk nekā tā saucamās kroņa jeb lēņu muižas. Savukārt aptuveni 400 metru attālumā austrumu virzienā atrodas dzimtas kapsēta. “Šobrīd ir izzudusi lielākā daļa no vēsturiskās apbūves, taču ainaviski kompozicionālā telpa ir nolasāma. Parks ir stipri aizaudzis, un tā atjaunošanai nepieciešama īpaši rūpīga vēsturiskā izpēte, nepieļaujot koku un krūmu izciršanu bez izpētes datiem,” uzskata A. Ziemeļniece.
Pašlaik muiža ir privātīpašums (to iegādājušies Latvijas iedzīvotāji) un vismaz parka ielokos zāle ik vasaru tiek izpļauta. Lai arī celtnes šobrīd ir sliktā stāvoklī, to sākotnējais tēls nav zudis un vēl ir iespējams tās kvalitatīvi un profesionāli atjaunot. Jācer, ka īpašnieki pret apbūvi izturēsies atbildīgi. Parks ir viena no romantiskākajām Zemgales saliņām un noteikti ir pelnījis nākotni."

Adrese:  Jelgavas novads, Jaunsvirlaukas pagasts