(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Foto no 1932.gada izdevuma "Jelgava", pārbūvētā pils un Drīzena piramīda)
Laikraksts
Brīvā zeme, 1934.gada 8.martā raksta:
“1795.gadā Kurzemi pievienoja Krievijas impērijai un par tās gubernatoru kļuva Drīzens. 1796.gadā Krievijas cars viesojies Jelgavā un pavedis gubernatora meitu. Pēc šīs vizītes meita aicināta uz Pēterburgu par galma dāmu, bet gubernatoram uzdāvināta netālā Ozolmuiža.” Pateicībā caram par to tika uzcelta piemiņas zīme Vecā un Kalnciema ceļa krustojumā – Drīzena obelisks jeb piramīda.
“1795.gadā Kurzemi pievienoja Krievijas impērijai un par tās gubernatoru kļuva Drīzens. 1796.gadā Krievijas cars viesojies Jelgavā un pavedis gubernatora meitu. Pēc šīs vizītes meita aicināta uz Pēterburgu par galma dāmu, bet gubernatoram uzdāvināta netālā Ozolmuiža.” Pateicībā caram par to tika uzcelta piemiņas zīme Vecā un Kalnciema ceļa krustojumā – Drīzena obelisks jeb piramīda.
19.gadsimtā
muižas īpašnieki vairākkārt mainījās. 1828.gadā to īpašumā ieguva Dītrihs Johans
Vilhelms fon Grothuss. Pēc viņa nāves muižu mantoja viņa sieve un vēlāk meita Adelheide
fon Grothusa, kura bija precējusies ar Vilhelmu fon Hānu. Pēc divdesmit gadiem
muižu mantoja viņu meita Adele, kuras vīrs bija Kārlis fon der Reke.
Latvijas
brīvvalsts laikā pils ēka pārbūvēta un piemērota bērnu patversmes vajadzībām.
Otrā
pasaules kara laikā nopostīta. Padomju okupācijas periodā muižas pils vietā
sākta būvēt kaut kāda ēka, kas tā arī nav uzbūvēta. Ilgu laiku tur rēgojušās jaunbūves
drupas. Parks ir saglabājies, bet privatizēts - ar sētu apkārt un privātīpašuma
zīmi priekšā. Tajā ir Jelgavā vislielākā dižkoku koncentrācija – astoņi ozoli,
četras lapegles, divas veimutpriedes, liepa.
Ozolpils
kalpu māja tagad pansionāta “Zemgale” teritorijā.
Adrese: Kalnciema ceļš 134, Jelgava
