(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Līdz mūsdienām nesaglabājusies Burtnieku pils)
(Burtnieku muižas parks agrāk)
Burtnieku muiža 1622.gadā piešķirta valsts kancleram Akselam fon Uksenšernam. 1736.gadā to uzdāvina Gustavam fon Lēvenvoldem, bet 1744.gadā ģenerālim Aleksandram Rumjancevam. Pēdējais Rumjancevu mantinieks muižu pārdod Rīgas tirgotājam fon Šrēderam. Pēdējie muižas īpašnieki pirms agrārreformas bija Elzenu dzimta.
Burtnieku muižas pils celta 17.gadsimtā uz nopostītās ordeņa pils pamatiem Burtnieku ezera stāvkrastā. Tā bijusi 3 stāvus augsta ēka. 1930-os gados Burtnieku muižas pilī bija ievietota Agronomu biedrības 2-gadīgā lauksaimniecības skola. Otrā pasaules karā laikā pils tika nopostīta un padomju okupācijas gados tās vietā skaistajā stāvajā krastā un pils parkā uzbūvēja atbaidoša izskata monstru, kas toreiz tika dēvēts par kultūras namu. Šī ēka stipri kaitēja kopējai muižas centra kompozīcijai un kaitē vēl jo stiprāk mūsdienās. Ēka kļuvusi par graustu, apķēpāta tekstiem svešā valodā. Grūti pateikt, cik smadzeņu rievu bijis tā laika arhitektam un vietējās varas pārstāvjiem, kas pieļāva tik nearhitektonisku ēku iebūvēt tik skaistā dabas nostūrī.Burtnieku parka veidošana sākusies aptuveni 1840.gadā. Tā 29 ha platībā ir vairākas alejas, dīķi ar salām, monolītas Somijas granīta kāpnes. Uz Lāčplēša salu ved interesants akmens tilts. Īpaši grezns parks ir veidots barona Vilhelma fon Šrēdera laikā. Ļoti rūpīgi un pamatīgi veidoti arī parka celiņi, izrokot zemi līdz 1,5 metru dziļumam un tie vienmēr bijuši sausi.
Līdz mūsdienām saglabājusies skaista klēts, kas redzama jebkurā bildē, kur redzams muižas parks. Tai izveidota skaista koka fasāde un tā ļoti labi iederas parka kopskatā. No otras puses klēts ir no mūra. Saglabājusies arī pārvaldnieka māja – skaista trīsstāvu celtne ārpus muižas parka. Apkārtnē redzamas vēl vairākas muižas laika celtnes.
Adrese: Burtnieku novads, Burtnieku pagasts, Burtnieki, Jāņa Vintēna iela